Māte šobrīd neredz Latvijas pilsonībai nekādus plusus, jo balsstiesības tāpat iegūst tikai no 18 gadiem. Viņasprāt, dēls tad lai arī izlemj, ko darīt - pieņemt Latvijas pilsonību vai arī nepieņemt. Tamāra uzsver arī to, ka atstājusi zēnu nepilsoņa statusā «principa dēļ», jo ģimenei šķiet, ja pašiem nav pilsoņa statusa, tad kāpēc par pilsoni reģistrēt bērnu.
Atgādināti, ka arī viņi var naturalizēties un kļūt par pilsoņiem, ģimene atsaka - pirmkārt, viņi šeit dzimuši un tā pienākas automātiski. Otrkārt, tēvs Vladimirs negribēja naturalizēties, jo visu mūžu viņam ir nepiepildīts sapnis atgriezties dzimtenē Ukrainā. Viņaprāt, lai atgrieztos, izdevīgāk ir palikt nepilsoņu ģimenē.
Pilsonību naturalizācijas ceļā ieguvis vienīgi vecākais dēls, kurš šobrīd strādā ārzemēs. Citādi viņam šādas iespējas nebūtu.