Taču tad viņš nonāk līdz patīkamākai lietai: «Gadiem ilgi manu mārciņu šeit pirka par 90-120 kronām, bet tagad lidostā es atklāju, ka tā ir 211 kronu vērta.»
Valūtas devalvācija tradicionāli dārgās Īslandes apmeklējumu padarījusi ārzemniekiem krietni pieejamāku. Ne velti ietekmīgā ceļveža Lonely Planet veidotāji iekļāvuši Ziemeļeiropas valsti 2010.gada 10 izdevīgāko ceļojumu galamērķu sarakstā. Tūristi jau paspējuši reaģēt, un avioreisi pāri jūrai pamazām pildās.
Tūristi rindā
«Tagad Īslande ir pieejama. Tā nav lēta, tomēr pieejama,» amerikāņu laikrakstam Chicago Tribune apstiprina Reikjavīkas Tūristu informācijas centra darbiniece Asta Kristīne Sveinsdotira. «Pagājušajā ziemā un agri pavasarī dienā pie mums iegriezās labi ja 10-15 cilvēku, bet tagad šeit ir rindas.» Tas nepārsteidz, jo ASV tūrisma kompānijas piedāvā pilnu ceļojuma paketi - aviobiļeti, labu viesnīcu un pat ieejas maksu nozīmīgākajos apskates objektos - mazāk nekā par 500 dolāriem.
Birojos apgalvo, ka cilvēki labprāt izmanto iespēju aplūkot salu, kurā neaug koki, un izbaudīt lietas, kas nav pieejamas citur. Piemēram, nobaudīt vaļa gaļu, ar sniega motociklu pavizināties pa ledājiem, slēpot no kalna virsotnes līdz pašam jūras krastam un iegādāties no sacietējušas lavas izgatavotas rotaslietas. Protams, daudzus vilina Īslandes neatkārtojamā daba - geizeri, karstie avoti, līdz horizontam izstiepušies lavas lauki un ledāji, uz kuriem cilvēks kāju nav spēris. Tieši pirmatnējā, civilizācijas neizpostītā daba ir viens no spēcīgākajiem Īslandes ieročiem cīņā par tūristiem.
Tims Mūrs iesaka neuzkavēties Reikjavīkā, kas nav spējusi paglābties no netālo valstu tūristu ballēšanās un ālēšanās, bet doties uz nelielajiem zvejnieku ciemiem, kuru ielas smaržo pēc kūpinātiem lašiem. Viens no tādiem esot Dalvīka pašos Īslandes ziemeļos. To apdzīvo nieka pusotra tūkstoša cilvēku, taču ikgadējais zivju festivāls kļuvis teju par nacionālajiem svētkiem. Pērn augustā uz to ieradās astotā daļa valsts iedzīvotāju - ap 40 tūkstošiem cilvēku.
Starp Eiropu un Ameriku
Paši īslandieši iesaka aplūkot stāvos fjordus un kādu no aptuveni 10 tūkstošiem ūdenskritumu, vērot ziemeļblāzmu un gremdēties karsto avotu baseinos, kamēr ārā valda stindzinošs aukstums. Un, protams, apmeklēt Silfras plaisu. Tas ir zemūdens kanjons, kas izveidojies vietā, kur attālinājušās tektoniskās plātnes. Šajā vietā ar vienu roku var pieskarties Eirāzijai, ar otru - Amerikas kontinentam, kuru atdala neticami dzidrs, caurspīdīgs gadu simtos krājies, caur porainiem akmeņiem satecējis ūdens.
Lai arī preču cenas, kas, 2008.gada nogalē valstij nonākot uz bankrota robežas, nogāzās kā akmens no klints, pamazām sākušas rāpties augšup, tuvākajos mēnešos tās netiks pat tuvu iepriekšējo gadu līmenim. Tādēļ vismaz šogad Īslandi varēs apceļot krietni lētāk. Ekonomiskā krīze gan nenozīmē, ka izdosies izvairīties no citu tūristu pūļiem, jo vilinošie piedāvājumi ceļotājus nav atstājuši vienaldzīgus. Īslandes Tūrisma padome saskaitījusi, ka pērnā gada pirmajos deviņos mēnešos ceļotāju skaits sasniedzis gandrīz 400 tūkstošus, kas ir vairāk nekā jebkad agrāk. Starp citu, arī vairāk nekā Īslandes iedzīvotāju skaits. Vislielākā aktivitāte bija vērojama augustā, kad valsti apciemoja ap 90 tūkstošiem viesu.
Ja globālās krīzes iedvestās bailes jūs nav skārušas un vēlme aplūkot pasauli ņem virsroku pār ieceri veidot drošības spilvenu, kravājiet somas un dodieties ceļā! Ja galamērķis ir Īslande, nepiemirstiet laikus rezervēt viesnīcu. Arī citās valstīs ceļotāji ņem vērā Lonely Planet padomus un droši vien ir nolūkojuši šo pašu brīvdienu pavadīšanai izdevīgo zemi.