Reizēm viņš no sievas aizņemas 20 gadu veco auto, bet kopumā viņam ļoti patīkot braukt ar vilcienu. Par to, kas noticis, viņš runā mierīgi, bez histērijas. Kaut gan stāstītais reizēm līdzinās trillera cienīgam sižetam, vīrietis teju katru savu apgalvojumu apliecina ar dokumentu, ierakstītu telefonsarunu vai elektroniskās sarakstes vēstuli. Lieta ir sarežģīta, stiepjas vairākus gadus tālā pagātnē, neiedomājamos juridiskos labirintos, kur katra eja beidzas ar strupceļu.
Skaistais sākums
Pirms vairākiem gadiem L. Rozenbergs iegādājās zemi pašā Lielupes krastā Jūrmalā. Par savu naudu sāka būvēt divas ģimenes mājas. Būvēja pats, izmantojot vispiemērotākos un kvalitatīvākos materiālus. Viņš nav baidījies izmantot arī sarežģītus un dārgus arhitektoniskus risinājums, detaļās pat analizējis, kurā brīdī, kādā leņķī atradīsies saule. Vīrietis īpašumā ieguldīja apmēram miljonu latu, aizņēmās arī no radiem. Īpašumiem pievilka elektrību un gāzi. Kādā brīdī viņš konstatēja, ka vieta ir pārāk purvaina un nepieciešams veikt gruntsgabala paaugstināšanu. Vīrietis vērsās Nordea bankā pēc aizdevuma un ar apmēram gada starpību saņēma divus kredītus - kopā 350 tūkstošus eiro. Līdz finanšu krīzei viss gāja kā no rokas. 2009. gada pavasarī L. Rozenbergs vērsās pie bankas, lūdzot kredītu pārstrukturizēt, jo viņš mēnesī bankai spēj atdot vien 400 eiro. Lai tiktu vaļā no kredītsaistībām, notika pārrunas par iespējamu otras daļēji uzbūvētās jaunbūves pārdošanu, bija jau atrasti konkrēti pircēji. «Interesi izrādīja vairāki, viņu vidū bija šis Vācijā reģistrētais investīciju uzņēmums. Tāpat māju bija gatava pirkt ar Gazprom cieši saistīta persona,» cilājot dokumentus, stāsta L. Rozenbergs. Tomēr bankas pārstāvji nebija mierā. L. Rozenbergs norāda, ka banka īpašuma pārdošanai bija gatava dot atļauju tikai tādā gadījumā, ja to pirks kopā ar visiem par labu bankai reģistrētajiem apgrūtinājumiem. Pircēji tādām saistībām nebija gatavi.
Dīvainais novērtējums
Pēc kāda laika L. Rozenbergs uzzināja, ka banka viņa īpašumu izsola. Bez viņa ziņas kompānija Ober Haus īpašumam veica novērtējumu. Abas nepabeigtās jaunbūves un zemes gabalu Lielupes krastā, kurā ieguldīts krietni vairāk nekā miljons latu, kompānija piespiedu pārdošanai novērtēja par 182 000 latu. Kaut gan Ober Haus atturējās no komentāriem, Dienas rīcībā nonācis detalizēts vērtējuma pārskats. Dokumentos norādīts, ka vērtētājam nebija nodrošināta īpašuma apskate, tajā pašā laikā vērtējumā detalizēti aprakstīta iekštelpu elementu pabeigtība, ko no ārpuses konstatēt nav iespējams. Izsoles datums un laiks publicēts izdevumā Latvijas Vēstnesis. To rīkoja Rīgas apgabaltiesas tiesu izpildītājs likuma kārtībā, taču ļoti īsā laika posmā. Iespējams, tieši šī iemesla dēļ izsolē piedalījās tikai divi dalībnieki - Nordea bankas un 100% Nordea bankai piederošā meitasuzņēmuma Promano Lat pārstāvis. Par 245 000 latu īpašumu ieguva Promano Lat, kas, starp citu, atrodas tajā pašā adresē, kurā īpašuma vērtētājs Ober Haus, atklāj Lursoft datubāze. Abi uzņēmumi ir sazvanāmi pa vienu un to pašu telefona numuru.
Nordea banka Dienai atsakās sniegt komentāru par notikušo. Tās pārstāve Signe Lonerte atsūta rakstisku atbildi: «Banka nesniedz publisku informāciju un nekomentē attiecības ar saviem klientiem un ar tiem saistītiem darījumiem. Ja persona pati sniedz šādu informāciju, tad tās ir šīs personas tiesības.»
Tikmēr L. Rozenbergs pasūtījis savus neatkarīgos vērtētājus, lai pierādītu, ka summa, par ko pārdots viņa īpašums, nav adekvāta. Šo kompāniju vidū ir SIA Vindeks, kas nupat veica atkārtoto Ķemeru sanatorijas novērtējumu. Veicot īpašuma Lielupes krastā pārbaudi, Vindeks vērtējums vairāk nekā divas reizes pārsniedza Ober Haus noteikto. Dienas rīcībā ir nonācis Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācijas (LĪVA) atzinums, kurā teikts, ka konkrētajā Ober Haus novērtējumā ir «neatbilstības īpašuma vērtēšanas standartu prasībām, kurām ir būtiska ietekme uz nekustamā īpašuma tirgus un piespiedu pārdošanas vērtību». Vindeks pārstāvis Arvīds Badūns, kurš veica neatkarīgo īpašuma novērtēšanu, sarunājoties ar Dienu, uzreiz saprata, par kuru īpašumu ir runa. «Tāds tas novērtējums bija. Par to, kāpēc tas tik ļoti atšķiras no Ober Haus vērtējuma, man grūti pateikt,» teic A. Badūns un aicina sazināties ar LĪVA pārstāvjiem. Asociācijas vadītājs Vilis Žuromskis uz Dienas zvanu neatbildēja, tāpēc atbildi, kāda bija tālākā rīcība, konstatējot pārkāpumu Ober Haus vērtēšanā, iegūt neizdodas. Zināms vien tas, ka drīz pēc pārkāpuma konstatēšanas sasaukta vērtētāju sertifikācijas komisijas sēde, kurā runāts par sankciju piemērošanu pret dokumentu parakstījušo vērtētāju.
Pats vainīgs
L. Rozenbergs norāda, ka vērsies neskaitāmās iestādēs, pat pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa. Visur saņemts atraidījums. «Ja banka paredzētu iespēju līgumu atsūtīt elektroniskā formātā, es varētu sēdēt mājās un ar juristiem analizēt. Ar līgumu iepazinos bankā pirms parakstīšanas, nepievēršot uzmanību, ka līgumā nav paskaidrots termins «brīvā cena»,» stāsta L. Rozenbergs un bilst, ka tieši šis termins viņam kā kredītņēmējam sasien rokas. PTAC pārstāve Ilze Žunde Dienai atklāj, ka ir saņemtas sūdzības no L. Rozenberga, taču tajās nav konstatēts juridisks pārkāpums pret kredītņēmēju. No bankas klienta sūdzību saņēma arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Tās pārstāve Laima Auza Dienai atklāj, ka Nordea rīcībā pārkāpumus nesaskata: «Bankas rīcībā nav konstatēti Kredītiestāžu likuma vai tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumi. Šis ir civiltiesisks strīds, kas risināms tiesā. Komisijai likumā nav deleģētas tiesības iejaukties un risināt šādas situācijas.» Dienas rīcībā ir arī vēstule, kuru Nordea kā paskaidrojumu nosūtījusi FKTK. Tajā norādīts, ka līgumi vairākas reizes grozīti, «lai piemērotu restrukturizācijas risinājumus». Par spīti tam, ka uz laiku tika ieviesti samazināti maksājumi, klients nav spējis pildīt arī šos nosacījumus. Nordea savā paskaidrojumā norāda, ka bija piekritusi klienta lūgumam īpašumu pārdot, bet tikai ar nosacījumu, ja tiktu segtas visas klientu saistības. Banka devusi apmēram trīs mēnešus, lai segtu saistības. To klients neesot izdarījis, tāpēc banka vērsusies tiesā. Paskaidrojumā gan nav minēts, kādus ierobežojumus attiecībā uz pircēju tā izvirzīja.
Priekšā tiesu darbi
L. Rozenberga juridiskā konsultante tiesvedībā Ieva Šmite Dienai norāda, ka bankai bija tiesības labprātīgā izsolē pārdot parādniekam piederošo zemesgabalu un abas jaunbūves, tomēr jautājums ir par to, kā tas noticis: «Bankai no parādnieka puses nav izdota atsevišķa pilnvara veikt īpašuma atsavināšanu un saņemt no atsavināšanas ienākumus. Noslēgtajā tipveida ķīlas līgumā ir iekļautas bankas tiesības pārdot īpašumu par brīvu cenu, tomēr - vai tas ir tiesisks un pietiekams pamats uzstāties izsolē un slēgt izsoles pārdevuma darījumu kā parādnieka pārstāvim?» I. Šmite teic, ka banka nodevusi vērtētājam vecas un nepārbaudītas ziņas, tāpēc arī radies novērtējums, kas neatbilst vērtēšanas standartiem. «Pirkuma cena bija vairākas reizes mazāka nekā patiesā īpašuma vērtība. Tas varētu norādīt, ka patiesais un primārais īpašuma atsavināšanas mērķis ir bankas vai atsevišķu tās darbinieku finansiālo interešu apmierināšana. Šāda rīcība uzskatāmi pārkāpj labas ticības principu un Civillikuma 2289. pantā nostiprināto pilnvarojuma uzdevuma pamatbūtību,» uzsver juriste.
Kaut gan pagaidām vēl neesot skaidrības par konkrētiem datumiem, L. Rozenbergs ir vērsies tiesā. Gaidāmas vairākas tiesvedības par atsevišķiem, bet savā starpā saistītiem pārkāpumiem.