Vairāk brīvu vietu
Šis būs pirmais mācību gads, kad pašvaldībām piešķirtie līdzekļi skolu uzturēšanai ir atkarīgi no skolēnu, nevis pedagogu skaita. Tas nozīmē, jo vairāk bērnu iestādē mācās, jo vairāk naudas tā saņem. Pieprasītākās skolas to izmanto, veidojot klases ar 30 un vairāk bērniem. «Daudzus gadus vecāki un bērni stāvēja rindā, bet mēs neņēmām, jo bija pilnas klases. Tagad var uzņemt pat 34 skolēnus, un katru dienu ir kāds, kas vēl mēģina iespraukties. Ja ir vieta, tad pieņemam,» stāsta Rīgas 49.vidusskolas direktors Juris Liepiņš. Iestādē šogad audzēkņu būs vairāk nekā pērn, atvērta vēl viena 10.klase. Tādējādi izdevies pērn uzņemto 90 skolēnu vietā šogad vidusskolā pieņemt 120. Pretendentu skaits gan saglabājās nemainīgs - pusotra simta. «Nevarētu teikt, ka kvalitātes latiņa ir zemāka, bet ietikt ir vieglāk,» saka J.Liepiņš. Pieņemt maksimālo skaitu skolēnu visās klasēs 49.vidusskolai nav iespējas, jo nav tik daudz brīvu telpu un solu.
Direktors ir pārliecināts, ka skolas atrašanās vieta - pilsētas centrs - nodrošinās to, ka viņam «nebūs pa pagastiem jāmeklē bērni, lai nokomplektētu klasi». Problēmas rodas tām skolām, no kurām bērni aiziet.
Par piepildījumu nevar sūdzēties arī Valda Zālīša pamatskola, kur skolēnu skaits nedaudz audzis uz palielināto klašu rēķina. «Tā kā nauda seko bērnam, mēs par to arī domājam,» uzsver skolas direktore Elita Rītere. Pēc viņas teiktā, iespējams, vēl tagad kādā klasē var atrast brīvu vietu. «Nav tā, ka mēs neskatāmies uz liecībām un pieņemam visus, kas nāk. Mūs parasti neizvēlas, ja bērniem ir problēmas matemātikā,» viņa norāda. Arī Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā klases ir nokomplektētas tādā pat apmērā kā pērn, jo skolā nav brīvu vietu, lai uzņemtu vēl papildus mācīties gribētājus.
Nav naudas ceļam
Turpretim Natālijas Draudziņas ģimnāzijā bērnu skaits ir sarucis. Skolas direktors Māris Sika stāsta, ka 7. un 10.klasei būtu varējis nokomplektēt par trīs klasēm vairāk, taču tik liels skaits skolēnu nepieteicies, tādēļ tagad būs tikai piecas klases. Kā iemeslu direktors min to, ka citas skolas mēģina noturēt pie sevis ģimnāzijas potenciālos skolēnus. Taču ir arī gadījumi, kad skolēni atsaka mācības jau pēc sekmīgi pārvarētiem iestājpārbaudījumiem. «Vēl nesen kāds puisis paziņoja, ka nemācīsies, jo viņa tēvs nevar apmaksāt ceļu uz Rīgu no Ropažiem,» saka M.Sika. Arī viņš atzīst, ka konkurence starp skolēniem ir krietni mazāka nekā pirms gadiem septiņiem, taču ģimnāzija joprojām ievēro savus uzņemšanas noteikumus, proti, nesekmīgi audzēkņi netiek uzņemti.
Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta direktors Guntis Helmanis novērojis, ka Rīgas skolas pašreiz cīnās par katru audzēkni. «Labā ziņa ir tā, ka nav vairs tendences kā agrāk, kad skolas centās atbrīvoties no nevēlamiem bērniem, piemēram, tādiem, kuriem bija uzvedības problēmas,» viņš piebilst.