Premjeres neveiklā taisnošanās par sava partijas biedra pēkšņo atbrīvošanu no ministra amata, īsto iemeslu tā arī noklusējot. Āboltiņas izteikumi par Straujumas pieļauto demisiju un tam sekojošie noliegumi, ka to nemaz nedrīkstot pieļaut. Prudentia pārstāvju iepriekš žurnālistiem paustā apņemšanās panākt sev labvēlīgu rezultātu, kas arī ir noticis un līdz ar to radījis milzum daudz jautājumu par īstajiem lēmumu pieņēmējiem valstī. Tāda investora piesaiste aviokompānijai, par kuru ne bez atsaucēm uz drošības dienestiem kritiski izteicies ne tikai par nozari atbildīgais ministrs, bet arī dažs labs Nacionālās drošības padomes pārstāvis. Sen zināmu faktu pasniegšana kā nupat atklātu. Kārtējās pasaciņas par savām prasībām, ko iekļaušot līgumā. Konstatācija, ka cita investora nav, tāpēc jāsamierinās ar to, kas ir, un vienlaikus nez no kurienes radusies pārliecība par drīzu stratēģiskā investora piesaisti. Spekulācijas par to, kurš varētu būt nākamais satiksmes ministrs, publikas reakcijas testēšanai izmetot reālu un nereālu pretendentu uzvārdus. Divu pārējo koalīcijas partneru noslīdēšana ēnā, ļaujot Vienotībai pašai izstrēbt to putru, par kuras ievārīšanu faktiski tā arī ir visvairāk atbildīga gan saistībā ar pārstāvētajām ministrijām, gan konsultantu piesaisti.
Kāda jēga no tā visa?
Uzvarētāji šajā spēlē ir vienīgi konsultanti. Gan tie, kas gan jau izcīnīs savu atlīdzību no pēdējo dienu skandālu raisošās valsts īpašuma daļu pārdošanas, gan tie, ko piesaistīs šī darba turpināšanai. Paši politiķi nepārprotami ir zaudētāji. Īpaši Vienotība, kas savu nesavāktību, dažādu personāžu interešu pretrunīgumu jo spilgti demonstrē tieši pēdējās dienās. Straujuma grib panākt vienu, Āboltiņa ko citu, un vēl divi šīs partijas valdes locekļi Reirs un Matīss - katrs ko pavisam atšķirīgu. Ko gribētu vēlētāji, tas šajā brīdī nolikts malā; par tiem, kuri par šiem politiķiem nebalsotu, nemaz nerunājot.
Uz tā fona var iedomāties, kāda jezga sāktos, ja vēl šoruden mainītos visa valdība, ne tikai atsevišķs ministrs. Vai notiktu vairāku ministru nomaiņa, kas arī ir partijnieku diskusiju dienaskārtībā. Ir brīži, kad redzams, ka tikai ziemeļnieku temperaments dažu labu attur no dūru vicināšanas. Pie varas esošajiem vairs nav ārējā ienaidnieka - viens otram nu tādi -, un tas tracina un nokausē visvairāk. Ieskatieties premjeres Straujumas un Vienotības līderes Āboltiņas acīs - kādreizējās apņēmības, enerģiskuma, pārliecības tur vairs nav. Vien dziļš izmisums, savstarpēja neuzticība un tāda kā nolemtības pilna apziņa, ka jāizķepurojas. Par jebkādu cenu. Un tādi mums vada valsti...