«Ir pagājušas divas nedēļas, kopš LNKA vērsa jomas uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) uzmanību uz nelegālā uzņēmēja Creditor.lv darbību, bet interneta vietne joprojām strādā. Turklāt PTAC pat nav pacenties ievietot savā mājaslapā brīdinājumu patērētājiem par šādu nelegālo kredītdevēju,» sašutusi ir LNKA vadītāja Baiba Fromane.
Te gan jābilst, ka minētajā interneta vietnē 26. janvārī rēgojās sarkans uzraksts, ka jauni kredīti izsniegti netiek un paņemto kredītu atdošana arī netiek pieņemta. Taču jau 27. janvārī uzraksts bija pazudis, un minētajā interneta vietnē bija iespējams noformēt kredītu.
Kā skaidro PTAC Finanšu pakalpojumu uzraudzības daļas vadītājs Andis Priedītis, iestāde par šo interneta vietni ir informējusi Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), kas savukārt apliecina, ka brīdinājusi bankas atturēties no sadarbības ar minēto komersantu.
Apdraud konkurenci
Jāteic, ka attiecībā uz nelegālajiem kredītdevējiem zināms spriegums jūtams starp jomas uzraugu - PTAC un LNKA. PTAC pārstāvis Andis Priedītis apgalvo, ka darbošanās bez licences, tātad arī nemaksājot nodokļus, nebūt nav galvenā patēriņa kredītu jomas problēma, jo šādi darboņi esot mazāk par 1% no visiem nebanku kreditētājiem. Tam kategoriski nepiekrīt LNKA. Baiba Fromane norāda: «No PTAC vadības ir bezatbildīgi apgalvot, ka nelegālie kredītdevēji nav problēma Latvijā. Tā ir satraucoša problēma, kas regulējošajām institūcijām nekavējoties jārisina. Tas attiecas gan uz ārvalstu nelegālajiem kredītdevējiem, gan arī uz privātpersonām Latvijā, kas nav saņēmušas licenci kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai (sniedz pakalpojumus ar sludinājumu portālu palīdzību). Ja PTAC nav atbilstošu pilnvaru, tad šis jautājums nekavējoties jārisina, veicot atbilstošas izmaiņas likumdošanā.»
LNKA satraukums ir saprotams, jo, ņemot vērā lielo konkurenci - Latvijā darbojas 58 licencētas patēriņa kredītdevējiestādes, tajā skaitā arī līzinga kompānijas un lombardi, neskaitot brokerus, kuriem licence - kā ātro kredītu devējiem - nav nepieciešama, ikviens nelegāls darbonis, kurš darbojas bez jebkādiem likuma ierobežojumiem, nemaksājot nodokļus, būtiski kropļo tirgu, nodarot zaudējumus godīgajiem komersantiem. Latvijā maksa par licenci patēriņa kredītu devējiem ir augstākā Eiropas Savienībā, par tās pirmreizēju reģistrāciju jāmaksā 71 140 eiro, par ikgadējo pārreģistrāciju - 14 225 eiro.
A. Priedītis stāsta, ka līdz šim nav bijis gadījuma, kad kādam licencētam kredītdevējam būtu atņemta izsniegtā licence. Tāpat visi, kuri to vēlējušies, ir licenci saņēmuši, lai gan reizēm bijuši jāizpilda vēl kādi papildu kritēriji.
Diena, izpētot viena no Latvijas lielāko reklāmas sludinājumu SS.lv sadaļu, kurā reklamējas patēriņa kredītu izsniedzēji, neatrada nevienu nelicencētu komersantu. Tie uzņēmumi, kuri nav atrodami PTAC mājaslapā licencēto kredītdevēju sarakstā, ir brokeri, kuriem PTAC mājaslapā nav jābūt norādītiem. Tiesa, www.ss.lv nav vienīgā interneta vietne, kurā var atrast sludinājumus, kuros piedāvā ātro kredītu pakalpojumus, šāds piedāvājums ir arī pašu kredītdevēju mājaslapās.
Nelegālie ārvalstnieki
Kā stāsta B. Fromane, «pēc tam, kad LNKA publiski aicināja PTAC ierobežot Creditor.lv darbību, daudzi satraukti klienti vērsās asociācijā, informējot arī par citām nelegālajām interneta vietnēm. LNKA šobrīd veic informācijas pārbaudi, lai pēc tam prasītu PTAC ierobežot arī citus nelegālos kredītdevējus. Jau šobrīd kā vēl vienu piemēru varam minēt: http://www.creditday.eu. Mēs pieprasām PTAC apturēt arī šī nelegālā kredītdevēja darbu. Kopumā esošo situāciju ar nelegālajiem kredītdevējiem var raksturot kā ļoti satraucošu, kas var radīt nopietnu apdraudējumu patērētājiem, kā arī palielina ēnu ekonomikas izplatību valstī. Nav skaidrs, kāpēc PTAC vadība tik vieglprātīgi attiecas pret šī jautājuma risināšanu - tādā veidā valsts skaidri pasaka, ka ēnu ekonomika ir pieņemama.»
VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone aicina nozari ziņot par iespējamiem nodokļu nenomaksas gadījumiem, jo līdz šim šāda informācija no nozares nav saņemta. I. Pētersone arī uzsver, ka galvenā atbildība par nelicencētas komercdarbības apkarošanu gulstas tieši uz PTAC. Lai VID vērstos pret kādu komersantu saistībā ar nodokļu nemaksāšanu, jābūt pierādījumiem, ka tiek veikta komercdarbība Latvijā. Reklāmas un izveidotas mājaslapas vēl nav pierādījums.
PTAC pārstāvis A. Priedītis, taujāts, vai iestāde veic arī proaktīvas darbības, piemēram, monitoringu internetā, diplomātiski bilst, ka tas notiek «pieejamo resursu ietvaros». Amatpersona, atbildot uz LNKA pārmetumiem, ka paiet pārāk ilgs laiks, kamēr tiek slēgta nelegālā komersanta mājaslapa, norāda, ka tas ir tāpēc, ka vairumā gadījumu tie ir ārvalstnieki, kur nepieciešama starptautiskā sadarbība. «Mums bija gadījums, kad konstatējām šādu nelegālu patēriņa kredīta izsniedzēju, kur domēns bija eu, serveris atradās Lietuvā, bet pats komersants bija reģistrēts Čehijā. Šajā gadījumā mēs neko nevarējām iesākt bez sadarbības ar Čehijas atbildīgajām iestādēm, jo tieši šajā valstī komersants bija reģistrējis savu komercdarbību. Šāda starptautiskā sadarbība parasti nav pāris dienu jautājums. Konkrētajā gadījumā pagāja teju trīs gadi, kamēr izdevās mājaslapu slēgt. Arī jaunākajā identificētajā gadījumā ar Creditor.lv komersants reģistrējies Lietuvā, kur arī atrodas interneta vietnes serveris. Tādēļ arī iesaistījām FKTK.» Lai gan FKTK patēriņa kredīta tirgu neuzrauga, tomēr sadarbojas ar PTAC jautājumos, kur kompetences saskaras, piemēram, starptautiskā sadarbība, kā arī banku informēšana par nelegāliem ātro kredītu izsniedzējiem, jo šie negodīgie komersanti mēdz izmantot komercbanku pakalpojumus.
A. Priedītis arī uzsver, ka noteikti būtu jāpalielina sodi nelegālajiem darboņiem, jo pašreizējā soda nauda 700 eiro, ņemot vērā komersantu peļņu, ir pārāk niecīga.
Jāpārliecinās mājaslapā
B. Fromane atklāj vēl vienu problēmas šķautni. Līdztekus nelegāliem komersantiem ar aizdošanu nodarbojas arī privātpersonas, kuras izskaitļot ir vēl grūtāk. «Asociācija veica eksperimentu, kurā ar sludinājuma palīdzību mēģināja aizņemties. Lai saņemtu 140 eiro aizdevumu uz vienu mēnesi, komisijas maksa bija aptuveni 50 eiro. Papildus ķīlā tika prasīta pase un viedtālrunis.»
LNKA uzsver, «ja PTAC turpinās koncentrēties uz legālo tirgus dalībnieku ierobežošanu, tad tirgu pārņems nelegālie ārvalstu kredītdevēji, kas apdraud patērētājus, nepakļaujas Latvijas Republikas likumdošanai, kā arī neveic nodokļu maksājumus valsts budžetā». PTAC gan šādas briesmas pagaidām nesaskata, jo nelegālo kredītdevēju īpatsvars pat neesot 1% no visiem tirgus dalībniekiem.
Runājot par šīs nozares stingrāku uzraudzību, izskanējuši viedokļi, tajā skaitā arī no bijušā finanšu ministra Andra Vilka, ka šīs funkcijas no PTAC būtu jāpārņem FKTK. Komisijas vadītājs Kristaps Zakulis gan uzsver, ka tas nebūtu lietderīgi, jo iestādes primārā funkcija ir uzraudzīt komerciestādes, kas piesaista noguldītāju naudu.
Cilvēkiem, kuri vēlas izmantot ātros patēriņa kredītus, vēlams pārliecināties PTAC mājaslapā, vai komersants ieguvis licenci.