Lai arī pagājušajā gadā valsts ekonomiskajā izaugsmē saglabāts kaut neliels progress, par spīti ne sevišķi pievilcīgajiem ārējiem apstākļiem un atsevišķiem sarežģījumiem valsts iekšienē, to pašu īsti nevar teikt attiecībā uz bezdarba līmeņa samazināšanu. Ja balstāmies uz oficiālo Nodarbinātības valsts aģentūras statistiku, varam secināt, ka jau kādu laiku bezdarba līmenis Latvijā vairs nerūk. Šajā gadījumā runa nav par to, ka patlaban rādītāji ir sliktāki nekā, piemēram, pirms pusgada, jo saistībā ar tīri sezonāliem faktoriem ziemā bezdarba līmenis tradicionāli pieaug. Runa ir par bezdarba līmeņa izmaiņām gada griezumā. Pagaidām gan nevar norādīt uz kardinālu situācijas pasliktināšanos. Janvārī bezdarba līmenis valstī sasniedza 9,1%, kas bija par 0,1 procentpunktu vairāk nekā pagājušā gada pirmajā mēnesī.
Kopējo situāciju vēl var vērtēt pēc Centrālās statistikas pārvaldes darba tirgus pētījumu un mājsaimniecību apsekojumu datiem. Ja paraugās uz tiem, pērn kopējā situācija ir uzlabojusies gan nodarbinātības, gan atalgojuma ziņā, nodarbināto iedzīvotāju skaitam palielinoties par 11,4 tūkstošiem. Lai arī šos datus varētu uzskatīt par iepriecinošiem, tomēr nozares, uz kuru rēķina tas noticis, šo izaugsmi diezin vai varēs izvērst ilgstošā tendencē. Lai arī daudziem tas varētu šķist pārsteigums, lielākais nodarbināto skaita pieaugums bija lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē, kā arī veselībā un sociālajā aprūpē. Tikmēr lielākie samazinājumi ir saistīti ar divām «velkošajām» Latvijas tautsaimniecības nozarēm - tirdzniecību un apstrādes rūpniecību. Turklāt attiecībā uz pēdējo sliktās ziņas varētu turpināties, jo mums ir tāda problemātiska nozare kā zivrūpniecība. Tāpat diezin vai kaut ko labu varam gaidīt arī attiecībā uz kādreizējo Latvijas lielāko uzņēmumu Liepājas metalurgs, jo situācija pasaules tērauda tirgū turpina saglabāties kritiska.
Attiecībā uz rūpniecību mums ir arī labās ziņas - gan fakts, ka iepriekš krīzē nonākusī pārtikas rūpniecība iekaro aizvien jaunus tirgus, gan iepriekšējo gadu investīcijas mašīnbūves un metālapstrādes nozarē, kurām vajadzētu veicināt uzņēmumu darbības paplašināšanos. Protams, ja vien vispārējā pārprodukcija un ražotāju cenu kritums pasaulē to atļaus darīt. Lai arī vēl aizvien nav mitējušās cerības uz to, ka Eiropas tautsaimniecība varētu aktivizēties un situācija uzlabosies uz ārējo pasūtījumu rēķina, tomēr pēdējā laikā daudzu valstu ekonomiskās izaugsmes prognozes tiek pārskatītas uz leju, kas nav labs signāls eksporta izaugsmei. Uzņēmēji un viņu organizāciju pārstāvji nereti saka, ka situāciju varētu uzlabot, rīkojoties pēc citu Eiropas valstu parauga, proti, iepirkumos cenšoties dot priekšroku vietējiem uzņēmumiem. Tas ļautu gan risināt bezdarba problēmu, gan kāpināt nodokļu ieņēmumus, veicinot ne tikai rūpniecības, bet arī patēriņa attīstību, kas ir sevišķi aktuāli brīdī, kad arī mūsu valsts tautsaimniecības izaugsme atkal uzrāda bremzēšanās pazīmes.