Vasaras brīvlaika optimālais garums varētu būt 1,5 mēneši, tas uzlabotu arī situāciju ar bērnu traumatismu Latvijā. Vasarā lielākoties nav neviena, kas bērnus pieskata, jo vecāki ir aizņemti ar naudas pelnīšanu un visi nevar atļauties bērnus sūtīt dārgās nometnēs. Skolā bērni ir nodarbināti un viņiem nav laika nodarboties ar izdarībām, kuru rezultātā var iegūt nejēdzīgas traumas.
Saīsināta brīvlaika ieguvums būs kvalitatīvāka izglītība, jo starp mācību periodiem nebūs tik gara pārrāvuma, kā tas ir tagad.
pīle. Septiņdesmitajos gados mācījās vienpadsmit gadu, bet sešas dienas nedēļā, arī sestdienās bija jāiet uz skolu. Bija pat grūti iedomāties, ka citur var būt citādi.
Žanete. Īstajai diskusijas tēmai būtu jābūt par mācību saturu, nevis mācību gada garumu. Manuprāt, šis Izglītības ministrijai ir tāds izdevīgs un spekulatīvs piegājiens - rosināt, lai vecāki un skolotāji izvicina dūres par nebūtiskāko - iet uz skolu ilgāk vasarā vai ziemā? Tad būs nomierinājušies, pašiem liksies, ka piedalījušies «mācību procesa uzlabošanā», un par pārējo liksies mierā. Kāda jēga pagarināt mācību gadu, ja jau tagadējā mani bērni vēstures stundās, piemēram, skatās Vella kalpus? Turklāt viena mācību gada laikā vienu un to pašu filmu vairākkārt. Angļu valodas stundās - Holivudas filmas. Palasiet 5. klases Latvijas vēstures grāmatu! Vēl garlaicīgāk, sausāk un vispārīgāk par Ulmaņa un citiem laikiem uzrakstīt nav iespējams. Vispirms izstrīdējos ar savu bērnu, ka viņš, trīsreiz pārlasīdams attiecīgo tēmu, neko nevar pateikt, pēc tam lasīju grāmatu pati. Un sapratu, kāpēc bērns neko nevar pastāstīt.
Daudzi saka - vasarā nav kas bērnus pieskata, tāpēc brīvdienas jāpārceļ uz ziemu. Vai tad ziemā pieskatītājus vieglāk saorganizēt?
Es tiešām neko negribu dzirdēt par mācību gada pagarināšanu, pirms nav uzlabots mācību saturs.