Trešdien par NRTP priekšlikumu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumprojektā paredzēt vienotu sabiedrisko mediju, nosakot pārejas noteikumos laikaposmu, kurā tas varētu tikt izveidots, bija gatavi balsot tikai deputāti no Jaunā laika, Tautas partijas un Saskaņas centra, ar kuru balsīm nepietika, lai priekšlikums tiktu akceptēts. «Tas bija pārsteigums,» saka komisijas priekšsēde Ingrīda Circene (JL) un norāda, ka negatīvais balsojums bijis «bez redzējuma par mediju attīstību». Pilsoniskās savienības un Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvji Ina Druviete un Augusts Brigmanis noraidošo attieksmi Dienai skaidro ar nepilnīgo informāciju - pašlaik viņi neredzot skaidru vīziju, kāds būs jaunais sabiedriskais medijs. Kad tiktu izstrādāta koncepcija - darba grupā, kas atrodas NRTP paspārnē, tas arī tiekot darīts -, skatot likuma projektu trešajā lasījumā, pie šī jautājuma varētu atgriezties. I.Circene arī pauda gatavību jautājumu par viena sabiedriskā medija veidošanu virzīt vēlreiz. Viņasprāt, LTV un LR apvienošanu varētu pabeigt divos vai trijos gados.
No viena sabiedriskā medija ierakstīšanas likumā būs kāda jēga tikai, ja deputātiem būs skaidra izpratne, ka tas nozīmē jauna sabiedriskā medija veidošanu, nevis mehānisku LTV un LR apvienošanu, norāda LTV ģenerāldirektors Edgars Kots. Pagaidām viņš politiskajā vidē neredzot gatavību pieņemt tālredzīgus lēmumus. Savukārt LR vadītājs Dzintris Kolāts, kurš nekad nav bijis apvienošanas piekritējs, uzskata, ka ilgtermiņā vienotam medijam ir perspektīva, taču priekšvēlēšanu laikā nevajagot virzīt šādus lēmumus, jo tad sāktos «histēriskas darbības» ar jauno likumprojektu.
Jau kopš rudens tiek izstrādāta vairāku LTV un LR administratīvo un tehnisko funkciju apvienošana, tomēr līdz šim nekas nav noticis, un D.Buceniece stāsta, ka NRTP februārī vērtēs šo funkciju apvienošanas lietderību. Sākotnēji funkciju apvienošanu pozitīvāk vērtēja E.Kots, Dz.Kolāts bija kritisks. Tagad E.Kots atturas paust savu viedokli, savukārt Dz.Kolāts norāda, ka apvienot pašlaik nevarot «gandrīz neko».