Visticamāk, tikpat labi D. Straubergs startētu arī ar jebkuras citas partijas nosaukumu, kā jau tas savulaik viņam izdevies kā Latvijas ceļa un LPP/LC biedram. Šo politisko spēku, tāpat kā Tautas partijas, vairs nav. Tāpēc šogad Reģionu alianse daudziem vietējiem līderiem kļuva saistoša kā partija, kas deva iespēju piedalīties vēlēšanās, bet grūti saskatīt, kas vēl varētu vienot šos cilvēkus Latvijas reģionos.
Kā Rīgas apriņķa novadu apvienība (RANA) tagadējā Reģionu alianse ir dibināta 2005. gadā Garkalnē, un tā apvienoja lielo Pierīgas pagastu vadītājus. Dibināšanas iemesls toreiz bija grozījumi likumā, kas noteica, ka lielajos pagastos var startēt tikai no partiju sarakstiem. RANA pirmais līderis bija Ādažu novada domes priekšsēdis Normunds Breidaks, kurš pašvaldības vadītāja amatu zaudēja pēc konstatētajiem pārkāpumiem Ādažu novada finanšu darbībā. Kopš 2011. gada šo politisko spēku vada Babītes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ence. Nosaukumu pa šo laiku partija mainījusi divas reizes. Lai apvienotu vietējos līderus arī no citiem reģioniem, RANA pārtapa par Reģionu partiju, bet 2012. gadā - par Reģionu aliansi (RA).
RA sarakstu līderi ir kļuvuši par pašvaldību vadītājiem Babītes, Baldones, Gulbenes, Krimuldas, Lielvārdes, Salacgrīvas, Saldus, Siguldas, Sējas, Skrundas, Smiltenes, Stopiņu un Vecumnieku novadā. Taču RA pazaudēja varu Ādažos, kur tā bija valdījusi gadiem un uzvarējusi arī šoreiz, bet pārējie spēki vienojās pret to. RA kopā ar Vidzemes partiju un Latgales partiju jūlija sākumā iecerējusi lemt par reģionālo partiju konsolidāciju, iesaistot tajā pārējās lokālās partijas - arī tās, kuras izveidotas vienas pašvaldības teritorijā, kā Vidzemei un Valmierai, vai Kuldīgas novada partija. Tas, iespējams, nebūs viegli, ja jau pašvaldību vēlēšanās, piemēram, valmierieši nevarēja iekļauties Vidzemes partijā, bet veidoja savu politisko spēku. Viens no Vidzemes partijas līderiem Vents Armands Krauklis uzskata, ka pašvaldībās vēlētājiem ir svarīgi, lai partija asociējas ar savu pilsētu. Taču Saeimas vēlēšanās viņiem būtiskāk, lai parlamentā ir cilvēki, kas aizstāv reģionu intereses un uz to pamata var vienoties, uzskata V. A. Krauklis.
RA vadītājs A. Ence uz startu Saeimas vēlēšanās skatās piesardzīgi, jo ir jautājums, vai reģionu partijas varēs atrast pietiekami spilgtus līderus, jo «uz Saeimu mēs varam iet tad, ja ir cilvēki». Pašvaldību vadītāji ir solījuši strādāt četrus gadus, un nebūtu labi, ja viņi tagad kandidētu uz Saeimu. To atzīst arī V. A. Krauklis, pēc viņa domām, novados ir daudz spēcīgu cilvēku, tikai visā Latvijā viņus nepazīst. «Saeima būtu profesionālāka, ja tajā kaut kādā veidā varētu darboties pašvaldību pārstāvji,» uzskata V. A. Krauklis, atgādinot, ka savulaik viņa pārstāvētā Tautas partija ierosinājusi dot iespēju apvienot pašvaldības deputāta un Saeimas deputāta amatu. Toreiz, izņemot Zaļo un Zemnieku savienību, neviens nav to atbalstījis.
Diena jau rakstīja - ja reģionu partijas vienosies startēt Saeimas vēlēšanās, tās var kļūt par sāncensi tagadējām valdības partijām, piesaistot protesta vēlētāju ārpus Rīgas. Tieši tāpēc Vienotība partijas augstākās vadības līmenī nolēmusi aicināt Reģionu alianses un, iespējams, vēl kādas partijas līderus uz sarunu par iespējamo sadarbību. D. Straubergs sacīja, ka piedāvājumu tikties partijas, visticamāk, pieņems, taču vietējie līderi vēl labi atceras, kā «Vienotība mūs izmeta no Saeimas», kad valsts budžeta apspriešanā pašvaldību vadītāji klusējot pauduši savu attieksmi ar krāsainām kartītēm.