«Uzskatu, ka Dakara ir tikai Senegālā, nekur citur, tāpēc arī startēju tieši šeit, nevis uz Dienvidameriku pārceltajā Dakaras rallijreidā. Te ir tas pats sacensību gars, kāds bija senākos laikos. Arī trase ir palikusi praktiski tā pati. Katrā ziņā tā ir ļoti līdzīga oriģinālajai Dakaras rallijreida trasei, lai gan šogad tā bija mazliet īsāka. Dienvidamerikas rallijreidu uzskatu par stipri komercializētām sacensībām, kas, manuprāt, izteikti pierādās arī šogad,» izvēli dot priekšroku Africa Eco Race telefonsarunā skaidroja Saukāns.
Tāpat kā iepriekšējos gadus, Saukāns startēja ar jau sen iepazīto krievu Antonu Grigorovu, ar kuru izveidojusies veiksmīga sadarbība jau vairāku gadu garumā. «Ar viņu kopā startējam jau sen. Esam startējuši kopā gan Dakaras rallijā Āfrikā un Dienvidamerikā, gan Africa Eco Race, tā ka var teikt, ka mums ir pilns sacensību pieredzes komplekts,» nosmej Saukāns.
Lai gan Andris Dambis jau vairākus gadus metis mieru OSCar O3 slīpēšanai un pievērsies citiem, jaunākiem modeļiem, viņa pirms vairākiem gadiem veidotais spēkrats ar elektrodzinēju lieliski saskan ar Africa Eco Race sacensību idejām. Rallijreida mājaslapā pie pamatvērtībām minēta ekoloģiskā domāšana, uzsverot, ka sacensību organizētāji uzņemas nodrošināt visiem dalībniekiem un viņu tehniskajiem palīgiem spēkratus ar mazāku CO2 gāzu izmešiem, vairākas organizatoru mašīnas ir aprīkotas ar saules baterijām, liekā eļļa no spēkratiem tiek savākta, lai to pārstrādātu Francijā, un sacensību trase met lokus dabas rezervātiem un nacionālajiem parkiem.
«Pirmās trīs dienas visu laiku bija kaut kas jāremontē, bet laika gaitā mums izdevās mašīnu savest kārtībā. Es uzskatu, ka šī mašīna savā ziņā ir leģendāra - tā jau ir izturējusi ļoti daudz sarežģītu pārbaudījumu. Turklāt, kā parādīja rezultāti, tā vēl aizvien ir pietiekami konkurētspējīga,» mazliet pieticīgi par savu spēkratu sacīja Saukāns, kura ekipāža trijos no 12 posmiem kāpa uz goda pjedestāla un vienreiz - uz tā augstākā pakāpiena. Jautāts, vai tuvākajā nākotnē netiek plānots pārsēsties jaunākā spēkratā, Saukāns nosmej, ka labākas mašīnas viņam pagaidām nemaz nav. Viņš atsevišķu pateicību izteica visiem, kas viņu atbalstīja šajās sacensībās. Kā OSCar atbalsta ekipāžas trasē šajā rallijā bija Haralds Ulmis/Ingus Ulmis/Kristaps Ulmis, kā arī Jānis Bazevičs/Guntars Kramēns/Valdis Melderis.
Iemesls, kāpēc Dakaras rallijreids tika pārcelts uz Dienvidameriku, bija drošības apsvērumi 2008. gadā, taču Saukāns teic, ka tā jau tā esot vēsture. «Vide ir palikusi tāda, kāda tā ir. Bija liela interese par mums, visur tikām laipni sagaidīti, arī mums bija interesanti satikt vietējos. Domāju, ka abas puses bija vienlīdz apmierinātas.»
Jautāts, vai ilgā prombūtne nekaitē biznesam Latvijā, Saukāns nosmej, ka tas pat palīdzot. «No rallijreidiem allaž atbraucu tīru galvu, kas liek saņemties. Vienu gadu nepiedalījos, un tā ļoti pietrūka.»