Kas tad īsti kūrē riska kapitālu Latvijā? Lielos vilcienos, protams, tā ir valdība, precīzāk - Ekonomikas ministrija (EM), kura nav spējusi vairāku gadu garumā panākt vienotas stratēģijas izstrādi no dažnedažādām darba grupām, kas pie šiem jautājumiem ir strādājušas. Līdzatbildību par notikušo jāprasa arī riska kapitāla nozares publiskajai sejai - Latvijas Riska kapitāla asociācijai - un tās krusttēvam Viesturam Tamužam, kurš, nav nekāds noslēpums, ir redzamākā figūra šajā biznesa segmentā, prezentējot sevi kā ļoti veiksmīgu riska kapitāla investīciju speciālistu. Bez vainas nav arī Latvijas Garantiju aģentūra (LGA), kurai, tāpat kā asociācijai, trūkst nepieciešamo zināšanu un iemaņu par riska kapitāla piesaisti un tā lietderīgu izmantošanu, lai gūtu peļņu. To var izdarīt tikai spēcīga valstiska finanšu institūcija, piemēram, iecerētā Attīstības banka, kurā atrastos profesionāli eksperti, kas spētu šādus projektus atlasīt un sekmēt to realizāciju.
Nekas dižs investīciju piesaistē nav izdevies arī Prezidenta kancelejas Augsta līmeņa grupai (ALG). Kā zināms, pirms kāda laika ALG nāca klajā ar rekomendācijām investīciju piesaistei. Tiesa, rekomendācijās jau atkal lasāmas bieži apspriestās lietas, kas saistītas ar investīciju vidi, uzņēmējdarbības vidi, smagnējo tiesu sistēmu utt., kas pats par sevi nav nekas jauns. Interesanti, ka ALG vispirms aicināja uzņēmējus prezentēt savus biznesus, kam nepieciešamas investīcijas, ar mērķi izveidot projektu sarakstu, kuru Valsts prezidents prezentēšot ārvalstu vizīšu laikā. Tika solīts, ka arī mūsu vēstnieki iesaistīšoties investīciju piesaistē. Līdz tam it kā viss skaisti, bet tikai - it kā.
Seko pats jautrākais - uzņēmēji 2011. gada nogalē noprezentēja savus biznesa projektus, taču pērn tika paziņots, ka solītā investīciju projektu liste netiks veidota un prezidents ārvalstīs ar investīciju piesaistes jautājumiem nenodarbosies. Kam bija vajadzīga tā maskarāde ar forumiem Rīgā un reģionos, ALG izveide, ja beigu beigās čiks vien sanācis? Ja pamatmērķis ALG izveidei Valsts prezidenta paspārnē bija palīdzēt Latvijas uzņēmējiem piesaistīt investīcijas, tad nav saprotama ALG darbība jau pašos pamatos.
Kā vēsta publiski avoti, šis riska fonds, kurš ir saņēmis Eiropas Savienības (ES) līdzekļus riska kapitāla ieguldījumiem Latvijas mazajos un vidējos uzņēmumos, iespējams, ir darbojies neefektīvi un pārkāpjot likumu. Tiek pieļauts, ka riska fonds ir veicis ieguldījumus tieši vai pastarpināti saistītos uzņēmumos, kas nav likumiski atļauts. Tiek arī norādīts, ka fonda pārvaldnieki prasījuši nesamērīgu fonda pārvaldīšanas izdevumu atmaksu.
Tā vien izskatās, ka augstāk minētie argumenti precīzi izskaidro, kāpēc riska kapitāls Latvijā ir tur, kur tas ir - «bērna autiņos», jo šajā jomā iesaistītajiem personāžiem prioritāte, iespējams, ir bijusi savu biznesa interešu «pārstāvība», nevis riska kapitāla nozares attīstība.
Sliktākais ir tas, ka iespējamie smagie pārkāpumi riska kapitāla fondos var negatīvi ietekmēt ES naudas piešķiršanu Latvijai kopumā. Ja ES uzraugošās iestādes, veicot finanšu auditu par riska kapitāla naudas izlietojumu, atklās nelikumības, kas tikušas rūpīgi piesegtas no EM un LGA puses, valsts riskē zaudēt ne tikai ES līdzfinansēto daļu riska kapitāla projektiem, bet tas metīs ēnu uz visiem struktūrfondu projektiem kopumā. Atcerēsimies - vēl pavisam nesen ES paziņoja, ka neprofesionālās Finanšu ministrijas rīcības rezultātā tiek bloķēti maksājumi konkrētās programmās.
Šajā sakarā aicinu valdību riska kapitāla fondus padarīt no iespējama slēgta savtīgu interešu kluba par publisku investīciju un ideju inkubatoru, sekmējot inovatīvu un eksportspējīgu ideju attīstīšanu, vienlaikus arī izvērtējot, vai ieguldījumu fonds ir darbojies atbilstoši līgumam, kā arī līgumi ar uzņēmumiem, kuros veikti ieguldījumi, ir noslēgti atbilstoši fonda darbības nosacījumiem.