Diemžēl jau pārāk ilgu laiku un bez kādām pozitīvām vēsmām, ka tuvākajā laikā kaut kas varētu mainīties. Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka ledus ir sakustējies un piektdien vai vēlākais nākamnedēļ tiks sperti pirmie reālie soļi, lai apkarotu negodīgās spēles un to iniciatorus.
«Piemēram, par Jūrmalu mums šogad ir padsmit ziņojumu. Tomēr tas, ka visi simt spēles skatītāji nobalso par aizdomīgumu, nav juridisks fakts. Juridisks fakts ir sarunu noklausīšanās, likmju fiksēšana un tā tālāk,» Kazakevičs raidījumam norādīja uz problēmas novēršanas juridisko aspektu, kas līdz šim būtiski apgrūtinājis reālas darbības pret spēļu sarunāšanu. Jā, LFF ir aicinājusi spēlētājus parakstīt godīgas spēles principu ievērošanu, draudējusi ar bargu rīcību, kuru gan tā arī nav īstenojusi, un dažas reizes pat saukusi konkrētu klubu pārstāvjus uz sarunām par aizdomīgajām spēlēm. Publiskajā telpā LFF izlielījās, ka klubu vadībai doti stingri norādījumi būt godīgākiem, bet zinoši ļaudis teic, ka realitātē no šādas stingrības nav ne vēsts. Aizdomās turētajiem pakratīts ar pirkstu un parādīti UEFA pārskati par neloģiskām koeficientu svārstībām totalizatoru kantoros aizdomīgās spēlēs, taču tas Jūrmalu neaptur, un šādi pārskati turpina ienākt.
«Federācija no savas puses vēl daudz ko var darīt, bet galavārds pieder cilvēkiem, kas var iesēdināt cietumā. Ja kāds sēdēs cietumā, tas būs reāls signāls pārējiem. Mums un ļoti daudziem šķiet, ka Jūrmala manipulē ar rezultātiem, bet jāmaina likumdošana valstī,» Kazakevičs norādīja uz, iespējams, galveno problēmu spēļu sarunāšanas apkarošanā - Latvijas likumdošanā nav likuma, kas aizliegtu sarunāt sporta spēļu iznākumus.
Iespējams vainīgos apsūdzēt krāpšanā, taču jautājums - kas ir cietušais. Līdzjutēji ne, jo tad jau teātra apmeklētāji varētu apsūdzēt aktierus par mānīšanu - uz skatuves teic, ka ir, piemēram, Jevgeņijs Oņegins, bet izrādās, ka nav. Totalizatoru kantori to nav ieinteresēti darīt, jo apkrāptas jau tiek ārzemju kompānijas, kur ir lielāks apgrozījums un maksimālais laimests, kas Latvijā par virslīgas spēlēm ir niecīgs. LFF varētu būt cietušais, jo tiek iedragāta tās reputācija, taču par to atbildīgās personas uzskata, ka tai pašai ir labāki līdzekļi, kā apkarot spēļu sarunāšanu. Paliek vēl biedrība Latvijas Futbola virslīga, kurai apnicis sēdēt malā, gaidot rīcību no citām pusēm.
Tā cieš no spēļu sarunāšanas: tiek grauta virslīgas reputācija, atbaidot jaunus līdzjutējus, sadarbības partnerus un potenciālos sponsorus. Arī godīgie virslīgas klubi cieš no negodīgām spēlēm - mazinās apmeklētāju skaits, un secen iet potenciālie papildu līdzekļi no atbalstītājiem un sponsoriem. Nemaz nerunājot par to, ka sarunātās spēles ietekmē situāciju turnīra tabulā un neļauj īstenot čempionāta mērķi - noskaidrot objektīvi spēcīgākās komandas Latvijā.
Kazakevičs pieminēja, ka totalizatoru kantoru piedāvāto likmju svārstības fiksēšana varētu būt juridisks fakts kādas komandas negodīgas spēlēšanas pierādīšanai. Tā gan gluži precīzi nav - arī tas vēl neko nepierāda, bet vismaz palīdz saprast, kurā spēlē un kuras komandas godīgums ir apšaubāms.