Esi Rīgas Dinamo piedāvājis būt LHF paspārnē?
Tāda bija mana provizoriskā ideja, lai valdība varētu Dinamo palīdzēt, jo mēs esam ieinteresēti, lai tāda komanda pastāvētu. Vadība paliktu līdzšinējā, vienīgi tad vairs tas nebūtu privātais klubs, bet zem federācijas, lai varētu piesaistīt valsts naudu. Es neraujos vadīt Dinamo, un man tas nav arī vajadzīgs. Es tikai izteicu savu viedokli, kā būtu iespējams novirzīt valsts finansējumu Dinamo komandai.
Vai ar Latvijas iespējam ir reāli uzturēt Dinamo?
(Garāka pauze.) Pareizi jau [Dinamo Rīga padomes priekšsēdētājs Juris] Savickis teica, ka mums ir tādi uzņēmumi ar valsts kapitāla daļām kā Lattelecom, Latvijas gāze un Latvijas valsts meži, no kuriem finansējumu varētu novirzīt Dinamo.
Sezonas budžets ir ap 15 miljoniem dolāru. Tā summa nav pārāk liela Latvijas apstākļiem?
Tas ir par daudz. Apgrūtinājumu jau pašā sākumā izdarīja KHL vadība, nosakot spēlētājiem nesamērīgi lielas algas. Hokejisti pie šādām algām ātri pierod. Kad Latvijas izlase sāka spēlēt augstākajā grupā, visi rāvās spēlēt pasaules čempionātā, jo zināja, ka tribīnēs sēdēs aģenti un būs iespēja kādā klubā dabūt darbu. Viena daļa spēlēja mēnesī par tūkstoti vai pusotru, un, ja kāds dabūja līgumu par sešiem tūkstošiem, tad bija bezgala laimīgs. KHL izlutināja spēlētājus.
Ja nebūtu tik lieli tēriņi algām, KHL klubu budžeti būtu ievērojami mazāki?
Manuprāt, ar astoņiem miljoniem dolāru pietiktu KHL komandas uzturēšanai.
Cik pamatotas ir bažas, ka nākamsezon Rīgas Dinamo varētu arī nebūt?
Es kā Latvijas Hokeja federācijas prezidents gribētu, lai Dinamo projekts turpinātos. Un es ticu, ka tā notiks. Kā būs tālākā nākotnē, to gan nezinu, bet tuvākā nākotnē Dinamo būs. Jā, būs grūtības, vajadzēs meklēt naudu, bet Dinamo pastāvēs.
Ja Dinamo beigs spēlēt KHL, vai tad būtu jāveido kāda komanda spēlēšanai ārpus Latvijas? Savulaik pat četras Latvijas komandas spēlēja Baltkrievijas ekstralīgā?
Es nedomāju, ka Latvijas čempionāta līmenis tagad ir daudz zemāks, piemēram, par VHL (Krievijas Augstākā līga). Ja būs nepieciešamība, runāsim ar citu valstu pārstāvjiem un starptautiskajos pārtraukumos četras reizes gadā rīkosim turnīrus ar četru izlašu piedalīšanos. Mūsu spēlētāji meklēs un atradīs darbu ārzemju klubos. Pirmā vai otrā līga - taču viņi turpinās spēlēt. Deviņdesmitajos gados jau bijām šādā situācijā, un mūsu izlase pasaules čempionātā ieņēma septīto un astoto vietu.
Atjaunota ir Čempionu hokeja līga. Tajā gan ir ierobežots spēļu skaits, un laikam jau nebūtu lietderīgi šī turnīra dēļ Latvijā veidot profesionālu komandu...
Esmu runājis par šo tēmu ar [Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) prezidentu] Fāzelu. Mums būtu iespēja iekļauties Čempionu līgā, bet tik tiešām šajā līgā ir mazs spēļu skaits. Visas Čempionu līgas komandas spēlē arī nacionālajos čempionātos. Mums savukārt ir nabadzīga valsts. Pirms pāris gadiem [Latvijas Olimpiskās komitejas ģenerālsekretārs] Žoržs Tikmers man parādīja federāciju iesniegtos finansiālos rādītājus. Hokeja federācijai pietrūka viens miljons, lai nosegtu visus mūsu ieplānotos pasākumus.
Kādām vajadzībām pietrūka viens miljons?
Mums ir četras izlases - galvenā, U-20, U-18 un sieviešu izlase. Mēs apmaksājam tiesnešu darbu, tāpat arī ledus īri bērnu un jaunatnes čempionātā.
Nacionālā izlase var arī sevi atpelnīt, jo par ieņemto vietu pasaules čempionātā katras federācijas kontā ieplūst nauda...
Jā, bet, ja komanda ir zemāk par desmito vietu, tie ir 75 tūkstoši Šveices franku. Tas nekas nav! Ja ir astotā vieta un augstāka, tad jā - tad ir vismaz 375 tūkstoši franku. Par pirmo vietu jau ir viens miljons. Mēs jau gandrīz katru gadu spēlētājiem izmaksājam prēmijas. Par pēdējo pasaules čempionātu Minskā es katram spēlētājam izmaksāju 10 tūkstošu eiro.
Kāpēc tika maksāta prēmija, ja Latvija ieņēma 11. vietu?
Par to, lai reitingā dabūtu devīto vietu. Mēs jau bijām noslīdējuši gandrīz uz trīspadsmito. Spēlētājus reizēm vajag iedvesmot, piemēram, olimpiādē pirms spēles ar Šveici es teicu: «Puiši, par uzvaru jums būs tāda naudas summa.» Es negribu teikt, ka viņi spēlē par naudu. Nekādā gadījumā! Bet, kad viņus tā reizēm pastimulē, tas nostrādā. Varbūt naudai pat nav izšķirošas nozīmes. Viņi redz, ka vadība par viņiem domā, un tad uzreiz ir cita attieksme.
Kuras valstis vēl maksā prēmijas?
Vai tad krievi nemaksā? Mašīnas visiem sadeva par uzvaru Minskā! Kanāda, Zviedrija, Somija - jā, tās valstis nemaksā. Baltkrievi maksā ļoti lielas prēmijas. Būtībā visas bijušās padomju valstis maksā. Laikam jau no tiem laikiem daudziem joprojām ir galvā palicis, ka par labi padarītu darbu vajag atlīdzību.
Par kādu vietu vajadzētu sākt maksāt prēmiju - desmito?
Nē, tā nav nekāda vieta. Jāmaksā būtu par iekļūšanu play-off - astoto vietu un augstāku.
Aptuvenās šī gada sastāva aprises jau ieskicējas. Kādu uzdevumu izlasei varētu izvirzīt?
Par sastāvu mums tomēr vēl ir vairāki nezināmie - vai Artūrs Kulda un Zemgus Girgensons būs izveseļojušies, vai Oskars Bārtulis varēs spēlēt... Viņi visi grib spēlēt, tikai jautājums ir, vai viņi to varēs darīt. Kad sastāvs būs zināms par deviņdesmit procentiem, varēs konkrētāk runāt par šo tēmu. Protams, es pats visu laiku domāju par iekļūšanu labāko astoņniekā.
Kādi noteikumi ir izvirzīti jaunajam izlases galvenajam trenerim Aleksandram Beļavskim?
Viņš ļoti labi zina mūsu prasības. Pagaidām mums nav pretenzijas pret Beļavska darbu, un, ja atbrauks Toms (nule kā norīkotais Beļavska palīgs Toms Kūlens - aut.), kurš ir ciets vīrs un tiešām reāli var palīdzēt, domāju, ka būs tikai labāk. Tā bija mana ideja pieaicināt Tomu. Par uzdevumu - pagaidām liekam noprast, ka astoņniekā vajadzētu tikt. To akcentējām, bet ne kategoriskā formā.
Oļegs Znaroks ar Latvijas izlasi labu rezultātu sasniedza tikai trešajā gadā, kad Bernē izcīnīja septīto vietu. Vai esi gatavs būt pacietīgs arī Beļavska gadījumā?
Es biju tas, kurš izaudzināja Znaroku. Ko par mani nerakstīja, kad Znaroks 2007. gada pasaules čempionātā ar izlasi ieņēma 13. vietu! Bet es viņam ticēju. Redzēju arī, ka puiši ar viņu rēķinās. Es neko sliktu negribu teikt par [iepriekšējo Latvijas izlases galveno treneri] Tedu Nolanu, bet kanādiešu mentalitāte būtiski atšķiras no eiropiešu. Viņam bija labs kontakts ar komandu, bet augstu vietu viņš neizcīnīja (Nolana vadībā Latvijas izlase PČ ieņēma 10, 11. un 11. vietu, bet Soču olimpiādē ar iekļūšanu ceturtdaļfinālā sasniedza visu laiku augstāko sasniegumu - aut.).
Vai ar Beļavska iecelšanu par treneri nav vēlme atkārtot Znaroka veiksmes stāstu?
Gribētu jau, protams, bet es atklāšu, kā notika Beļavska kandidatūras izraudzīšana. Pirms tam man bija vairākas sarunas ar Znaroku. Viņš teica: «Paņem Beļavski. Viņš šeit ir spēlējis un pārzina Latvijas hokeju. Uz tevi jau savulaik izdarīja spiedienu, lai mani izmet no izlases, bet es tev tagad esmu pateicīgs.»
Cik daudz Znaroks palīdz Beļavskim? Abi ir redzēti kopīgi vērojam Rīgas Dinamo spēles.
Viņi dažreiz sēdēja manā ložā, un es dzirdēju, par ko bija saruna - tikai par hokeju. Es uzskatu, ka Rīgas Dinamo izdarīja kļūdu, pašā sākumā neparakstot līgumu ar Znaroku. Tad būtu bijis ideāli - Dinamo un izlasei viens treneris.
Vai tiešām pieteikšanās gadījumā uz 2020. gada pasaules hokeja čempionāta organizēšanu Latvijai ir garantētas rīkotāja tiesības?
Jā, bet es nepieteikšos līdz tam brīdim, kamēr mani neizsauks valdība un neprasīs, lai to izdaru. Mēs būtu varējuši dabūt jau 2018. gada pasaules čempionātu, ja uz prezentāciju būtu atbraucis kaut vai [Rīgas mērs] Nils Ušakovs, nemaz nerunājot par premjeru vai prezidentu. Krievijai taču atbrauca prezidents Putins, kad tika iegūtas 2016. gada pasaules čempionāta rīkotāju tiesības. Mēs vēl blakus sēdējām, un [Krievijas Hokeja federācijas prezidents] Tretjakovs mūs iepazīstināja, sakot, ka esmu viņa labākais draugs. Putins toreiz apsolīja, ka čempionāts būs sarīkots visaugstākajā līmenī. Vai kāds var būt pret, ja solījumu dod prezidents?
Galvenais klupšanas akmens ir nepieciešamība pēc vēl vienas ledus halles. Ja arī to uzbūvēs, kā pēc tam halli rentabli uzturēt?
Rīgā divas halles savā starpā konkurētu, un tas nebūtu labi. Viens no risinājumiem bija Liepāja, bet tur tagad top koncertzāle. Vienīgais risinājums ir vieglas konstrukcijas pagaidu halle, kāda mums jau bija 2006. gadā.
No finansiālā aspekta - ir izdevīgi rīkot pasaules čempionātu?
Protams, jo 2006. gadā mēs nopelnījām. Man vēl tagad uz konta ir ap 170 tūkstošiem eiro. Gadījumā, ja atkal būtu jāveido jauna izpilddirekcija, man būtu iespēja uzreiz darbiniekiem algas maksāt.
Pagājušajā vasarā ar 100 tūkstošiem eiro sponsorēji HK Liepāja komandu. Šosezon Latvijas čempionātā ir izsludinātas prēmijas. Tas nozīmē, ka turi īkšķi par Liepāju?
Naudu es iedevu, lai Liepājā atkal būtu hokeja komanda. Es neprasu no viņiem konkrētu vietu, bet lai viņiem izdodas!
Rīgas Dinamo spēlētāju iekļaušanās HK Liepāja komandā neatstās negatīvu ietekmi uz citām komandām? Tām var zust motivācija...
Ir jau tā. Tagad visi ir nedaudz nomierinājušies, bet sākumā bija nopietni iebildumi. No otras puses - pēc KHL čempionāta beigām puišiem bija jādod iespēja kaut kur spēlēt, jo viņiem ir jāgatavojas valstsvienības spēlēm.
Latvija pieteiksies rīkot pasaules U-20 1. divīzijas čempionātu?
Jā, lai gan pirmās rokas izvēles tiesības ir Vācijai, kas junioru rangā atrodas augstāk, bet es ceru, ka man izdosies vāciešus pierunāt, lai viņi atsakās mums par labu. Vācieši kopīgi ar francūžiem jau dabūja 2017. gada pieaugušo čempionātu. Ja iegūsim U-20 čempionātu, tas notiks Rīgā.