Galvenais Rīgā notiekošā Eiropraida 2015 uzdevums ir veicināt sabiedrības izpratni.
Šīs nedēļas pasākumu virkne noslēgsies līksmā, daudzkrāsainā gājienā un kaut kādā sapulcē, ko apsargās rūpīgi izraudzītu policijas darbinieku plejāde. Tie netradicionāli orientētie, kuri neplāno piedalīties sabiedrības izpratnes veicināšanā, jau iepriekš nosaukti par gļēvuļiem. No iekšas praida dalībnieki draudzīgi mās ārpusē esošajiem atbalstītājiem, kuri vēl draudzīgāk piesauks māti un citas eksistenciālas kategorijas. Policistu būs daudz, tāpēc maz ticams, ka līdzīgi Ādažu bāzē notikušajam kādam izdosies piesliet trepes pie Vērmaņdārza sētas un turpināt jau iekšpusē «veicināt sabiedrības izpratni». Mērenāk noskaņotie līdzpilsoņi no abām nometnēm lūkos veicināt izpratni, piesaucot dažādus pētījumus, kas pretējo pusi nepārliecinās ne par milimetru.
Jezgu, protams filmēs, fotografēs un ierakstīs. Vēlāk televīzijās, avīzēs un portālos ar lielu sparu turpināsies izpratnes veicināšana. Drīz gan būs Jāņi, un sabiedrības veicināšana uz laiku kļūs citāda. Veicinās, no rīta ziņojot par ugunsgrēkiem un kritušajiem.
Viendzimuma attiecību mezgls tiešām prasa lielāku iedziļināšanos un izpratni, viedokļu uzklausīšanu un citādi domājošo respektēšanu. Protams, vienmēr uzturot spēkā PAREIZO VIEDOKLI. Sevišķi tas uzsverams Latvijā, kur sabiedrība tik neiecietīga, ka būtu jādomā par vēlēšanu tiesību ierobežošanu.
Pirms neilga laika arī Bundžu Jānis uzrunāja kādu praida lietu zinātāju, lai mazliet iedziļinātos kaislību, baumu un interpretāciju apvītajā stāstā. Jāpiekrīt, ka sabiedrības reakcija uz citādību bieži ir pārmērīga, publiskajā telpā klīst dažādi šausmu stāstiņi, ortodoksālākie viendzimuma attiecību kritiķi dažubrīd pavisam nojūk prātā. Tāpat kā stingrticīgākie oponenti, ja kas.
Saruna plūda rāmi, cenšoties respektēt uzskatu dažādību, kas par godu abiem sarunas dalībniekiem labu brīdi izdevās. Iecietības vīraka aijāts, konsultants vaļsirdīgi atvēra arī savas pārdzīvojumu slūžas un pieteica citas darbaļaužu kategorijas, kuras bieži saņem nievas un uzbrēcienus. Piemēram, alkohola atkarīgie pat pēc vairāku gadu skaidrības. Arī nievājošā zilā krāsa līdzīga. Rau, viņdien trolejbusā…
Sarunas biedra reakciju nosauksim - satumsa nakts. Kā gan?! Kā gan var būt tik aprobežots un saputrot dažādas lietas. Tas taču ir pilnīgi kaut kas cits! Slimus un, iespējams, izlaidīgus cilvēkus nedrīkst jaukt kopā ar veselajiem, tikai citādajiem veselajiem. Ahā! Te nu jūsu neiecietība, Bundžas kungs, parādās! Iespējams, provocējat. Jācer, ne Kremļa pasūtījumā? Nav, nav vēl sabiedrība gatava nepieciešamajai tolerancei. Diemžēl mums jāatvadās… (Soļi nervozi aizklaudz.)
Konsultants saprata. Ir dažādi «citādie» - pareizie un nepareizie. Ja alksti gūt panākumus un nenotraipīt reputācijas mētelīti, ātri un lietišķi jāiemācās atšķirt. Starp citu, tas nemaz nav tik grūti.
Tomēr sabiedrības vairākums vēl arvien paliek neiecietīgs. Izpratnes veicināšana no praidēšanas pagaidām nesokas. Gluži otrādi.
Ko atliek darīt? Neko īpašu. Turēties pēc iespējas tālāk no visas raibās kompānijas. Kamēr neizdodas veicināšana, izmantosim ignorēšanu. Gan privāti, gan publiski.
Par rezultātiem ziņosim.