Tā bija kārtējā ASV izlūkdienestus atmaskojošā informācija, ko žurnālistiem ir nodevis bijušais Nacionālās drošības aģentūras (NSA) darbinieks Edvards Snoudens, kurš kopš 23. jūnija uzturas Maskavas Šeremetjevas lidostā.
Krievijā, ko Savienotās Valstis regulāri kritizē par cilvēktiesību ierobežošanu, E. Snoudens ir iecelts «svēto kārtā» un viņa atrašanās Maskavā tiek izmantota, lai spodrinātu valsts tēlu. Tajā pašā laikā krievu amatpersonas atturīgi izturas pret iespēju piešķirt politisko patvērumu ASV nežēlastībā kritušajam vīrietim.
Spiego no NATO mītnes
Eiropas valstu un Eiropas Savienības (ES) augsta ranga amatpersonas pirmdien veltīja nedzirdēti asu kritiku ASV saistībā ar svētdien vācu iknedēļas izdevumā Der Spiegel un britu laikrakstā The Guardian publicēto informāciju, ka NSA plašā apmērā ir izspiegojusi dažādas eiropiešu pārstāvniecības Savienotajās Valstīs.
Vispirms Der Spiegel, atsaucoties uz dokumentiem, kas esot iegūti no E. Snoudena, rakstīja, ka aģentūra ir izvietojusi noklausīšanās iekārtas un uzlauzusi datorsistēmas ES birojos Vašingtonā un Ņujorkā.
Piemēram, ES pārstāvniecības Vašingtonā šifrētajā faksa aparātā esot ievietota ierīce, kas nokopējusi visu nosūtīto informāciju. Faksa aparāts esot izmantots, lai sūtītu telegrammas ES dalībvalstu Ārlietu ministrijām. Tas esot darīts, lai iegūtu informāciju par ES dalībvalstu domstarpībām starptautiskās politikas jautājumos.
Amerikāņi esot spiegojuši arī ES centrālajā ēkā Briselē, izmantojot speciālus uztvērējus, ar kuriem pārtvertas telefonsarunas un veikta ielaušanās iekšējā datortīklā. Šīs darbības esot vadītas no netālu esošās NATO mītnes.
Savukārt The Guardian vēstīja, ka no E. Snoudena ir iegūts dokuments, kurā tiek uzskaitītas 38 vēstniecības, kas apzīmētas kā «mērķi». Starp vairāku Tuvo Austrumu un ASV nedraudzīgu valstu diplomātiskajām misijām minētas arī Vašingtonas sabiedroto valstu pārstāvniecības, piemēram, Grieķijas, Itālijas, Francijas, Japānas un Dienvidkorejas.
Salīdzina ar VDK metodēm
Amatpersonas Eiropā brīdinājušas, ka gadījumā, ja šie apgalvojumi izrādīsies patiesi, tas būs nopietns trieciens ES un ASV attiecībām un ietekmēs abu pušu sarunas par kopīgas brīvās tirdzniecības zonas izveidi.
«Draugu izsekošana ir nepieņemama. Mēs vairs neatrodamies aukstā kara apstākļos,» pirmdien paziņoja Vācijas kancleres Angelas Merkeles pārstāvji. Eiropas Parlamenta vadītājs Martins Šulcs ASV iespējamo rīcību salīdzinājis ar Valsts drošības komitejas metodēm.
ASV valsts sekretārs Džons Kerijs, komentējot Der Spiegel un The Guardian publikācijas, sacīja, ka ikviena pasaules valsts, kas ir iesaistīta starptautiskajās attiecībās, veic «virkni aktivitāšu», lai aizsargātu savu nacionālo drošību, tādēļ esot noderīga visdažādākā informācija.
Kā karsts pīrāgs rokās
E. Snoudens, kurš jūnijā noplūdināja slepenu informāciju par divām apjomīgām NSA izlūkošanas programmām, jau vairāk nekā nedēļu atrodas Šeremetjeva lidostas tranzītzonā. Viņa ASV pilsoņa pase ir anulēta, tādēļ viņš nevar pamest Krieviju.
Kremlis dara visu, lai tas amerikāņiem būtu kā dadzis acī. Varas kontrolētajos televīzijas kanālos ir demonstrētas E. Snoudenam veltītas pārraides, vienā no tām viņu salīdzināja ar slaveno padomju disidentu Andreju Saharovu, bet citā bijušais NSA darbinieks aprakstīts kā «cilvēks, kurš pieteica karu «lielajam brālim», un «informatīvā kara bruņinieks, kurš cīnās Krievijas pusē».
Krievijā ir izskanējuši aicinājumi piešķirt E. Snoudenam patvērumu, lai parādītu, ka valsts ir droša vieta cilvēkiem, kas bēg no vajāšanas Rietumos. Tomēr Krievijas elitei nav vienprātības šajā jautājumā.
«Snoudens ir kā karsts pīrāgs rokās - pat ja ļoti vēlies to apēst, tas ir pārāk karsts, tādēļ varbūt labāk ir to nomest zemē,» prāto Maskavas Polittehnoloģiju centra vadītājs Igors Buņins. «Atdodot viņu amerikāņiem, tiktu iecirsts pliķis sabiedrības viedoklim, jo viņš jau ir kļuvis par varoni Krievijā un daļēji Rietumos. No otras puses - neizdodot Snoudenu, var sagraut attiecības ar ASV.»