«Pašdarbība,» saka Rūjienas novada domes priekšsēdētājs Guntis Gladkins. Viņaprāt, līdz ar vilciena līnijas likvidēšanu iedzīvotājiem par stundu garāks kļuvis ceļš līdz Rīgai, jo ar Tallinas vilcienu galvaspilsētā varēja nonākt 2,5 stundās, ar autobusu jābrauc stundu ilgāk. Liels zaudējums ir uzņēmējdarbībai - apaļkoksni ērti un lēti varēja nogādāt Rīgā pa dzelzceļu. Ja Igaunija izlemtu savu _Rail Baltica_ posmu virzīt caur Pērnavu, sliedes Latvijas pusē varētu atjaunot, cer G.Gladkins. Limbažu novada domes priekšsēdētājs Didzis Zemmers saka: «Lielākais mīnuss ir mazākas iespējas piesaistīt investorus. Mēs esam strādājuši, lai līnijas atjaunošanu iekustinātu, pats galvenais - neesam ļāvuši trases posmus privatizēt. Pasažieru plūsma ir samazinājusies, autobusu kustība kaut kādā mērā problēmu ir atrisinājusi. Pērn un aizpērn gan jutām, ka Limbažu-Raganas autoceļš ir ļoti noslogots, tad vilciens būtu noderējis.»
Cita pieredze ar maršruta likvidēšanu ir Ērgļiem. Sliedes bija tik katastrofālā stāvoklī, ka 100 km posmu vilciens veica četrās stundās, un lielas jēgas no tā nebija, atceras Ērgļu novada domes priekšsēdētājs Guntars Velcis. Lielākais ieguvums - izcīnītie Eiropas struktūrfondu līdzekļi autoceļa asfaltēšanai, kas pa posmiem tagad notiek. «Vienmēr var vēlēties labāk, bet nav tā, ka netiktu uz Rīgu,» saka G.Velcis.