Pārējās - vairāk nekā desmit, piemēram, Ogres, Cēsu, Madonas slimnīcas, atbilstoši ziņojumam, varētu apvienoties ar reģionālajām slimnīcām vai kļūt par to struktūrvienībām. Tā izdošoties ieekonomēt 1,16 miljonus latu.
Lai arī ziņojuma apakšā drukāts nesenās veselības ministra p.i. Lindas Mūrnieces (JL) vārds un uzvārds, viņa uzsver: «Tas bija ierēdņu gatavots ziņojums jau no (ministres Baibas) Rozentāles laika, to ierēdņi gribēja iekļaut koalīcijas darbakārtībā.» L. Mūrniece to neparakstīja, gaidījusi, kad amatā stāsies jauns ministrs. Jaunais veselības ministrs Didzis Gavars šobrīd neredz iespēju samazināt slimnīcu skaitu, Dienai saka Egita Pole, VM sabiedrisko attiecību pārstāve. Viņa ziņojumu sauc par «nepilnīgu un nepabeigtu melnrakstu».
Slimnīcām atmiņā ir vēl kāds pērn vasarā nejauši «noplūdis» VM māsterplāna melnraksts, kurš paredzēja virkni lokālo slimnīcu pārveidot par aprūpes slimnīcām vai poliklīnikām. VM toreiz atrunājās, ka tas esot pilnīgi zaļš uzmetums, taču plānu drīz ieviesa ar nelielām korekcijām. Cēsu rajona slimnīcas vadītājs Guntars Kniksts saka: «Nebija diskusijas, esam ļoti nobažījušies par pacientiem.» Viņš neredzot nekādu ekonomisko pamatojumu un šaubās, ka reģionālā - Vidzemes slimnīca - spēs paveikt trīs reizes lielāku darbu. Arī Ogres rajona slimnīcas vadītājs Dainis Širovs ir sašutis - Eiropā, ņemot vērā sociālekonomisko situāciju, iegulda lielus līdzekļus stacionārajā aprūpē, to darot pieejamu, bet Latvija rīkojas pretēji.