Arī sniega pavisam maz. Liepājniekus varētu pārsteigt, ka saskaņā ar oficiālajiem datiem sniega sega šoziem Liepājā zemi sedza 33 dienas. Vairākumā dienu sniega kārtiņa bija līdz vienam centimetram bieza, kas pilsētā ātri vien kļūst pelēka un nemanāma. Visvairāk sniega Liepājā bija decembra beigās - astoņi centimetri. Knapi sniegavīram sanāk.
Nav jāsatraucas
Šādas ievērojamas novirzes no klimatiskās normas vienmēr ļaužu runās liek iesaistīt vārdus «globālā sasilšana» vai «klimata pārmaiņas», tomēr, kā parasti, šādās reizēs nevar droši nosaukt kādu vienu iemeslu, kas izraisījis tik siltu ziemu. Pirmkārt, tas ir vairāku apstākļu kopums, otrkārt, nav jāsatraucas, ka siltā ziema ir kādas tuvas dabas kataklizmas pazīme. Tikpat siltas un vēl siltākas ziemas bijušas arī agrāk. Iepriekšējā reize, kad piedzīvojām šādu «neziemu», bija 2007./2008. gadā, kad decembra-februāra vidējā temperatūra bija pat vēl par pusotru grādu augstāka. Tajā ziemā Zosēnos nebija aukstāks par -21 grādu. Vēl īsāka ziema bija 1990. gadā, kad februāra otrajā pusē gaisa temperatūra stabili turējās +10..+15 grādu robežās, daudzviet cilvēki nolēma vairs negaidīt un sāka dārza darbus, dažviet februāra beigās iestādīja kartupeļus.
Teikt, ka «tagad jau visas ziemas siltas, ne tā kā agrāk», arī nav pamata, jo pavisam nesen pieredzējām vienu no garākajām ziemām Latvijas vēsturē. 2013. gads bija viens no retajiem, kad martā pavasaris tā arī nesākās. Vēl aprīļa pirmajā pusē gaisa temperatūra naktīs noslīdēja zem -10 grādiem, un 9. aprīlī Alūksnē bija ziemas biezākā sniega kārta - 70 centimetru. Latvijā, līdzīgi kā lielākajā daļā Eiropas, ir raksturīgas lielas laika apstākļu svārstības. Piemēram, Lielbritānijā aizvadītā ziema bijusi saulainākā meteoroloģisko novērojumu vēsturē, bet iepriekšējā - 2013./2014. gada - ziema bija nokrišņiem bagātākā vismaz 250 gados. Svārstību iemesls ir Atlantijas okeāns, taču, kas liek gaisa plūsmām vienu ziemu bez mitas plūst no siltā okeāna, bet citās valdīt vējiem no Arktikas vai kontinenta austrumiem - Krievijas, nesot bargu salu, ne vienmēr var noteikt, turklāt iemesls noteikti nav viens, bet vairāki - globāli atmosfēras cirkulācijas cikli.
Bargas un maigas ziemas Latvijā vienmēr mijušās savā starpā. Lai kā arī cilvēki mēģina saskatīt sakarības, cik bieži piedzīvojam sniegotas un aukstas ziemas, cik - siltas, kāds ir mainības cikliskums, izskatot vairāku gadu desmitu datu arhīvus, ir skaidrs, ka vienas formulas nav. Nav arī divu vai triju formulu. Tikpat kā var izslēgt iespējamību, ka Latvijā cita pēc citas seko trīs, četras vai vairāk siltu ziemu ar vidējo gaisa temperatūru ap nulli. Tā kā esam piedzīvojuši divas siltas ziemas pēc kārtas (2013./2014. gada ziemas vidējā gaisa temperatūra bija -1,2 grādi), iespējamība, ka arī nākamā ziema būs silta, ir maza.
Nav zinātniska pamata
Prognozēt, cik auksts laiks būs nākamajā ziemā, šobrīd būtu muļķīgi. Mūsdienu tehnoloģijas to vēl nespēj, un dabā diez vai ir augi vai dzīvnieki, kas signalizētu par nākamās ziemas apstākļiem, jo dabai patlaban vairāk prātā tuvojošais pavasaris. Tāpat šādas ilgtermiņa prognozes cilvēki parasti uztver ar smīnu vai sliktākajā gadījumā velta pāris neglaimojošu frāžu meteorologiem un sinoptiķiem. Neticība šādām prognozēm ir pamatota, taču statistika rāda, ka cilvēku vēlme lasīt šādas prognozes, ko bieži sacerējuši šarlatāni vai interneta portālu darbinieki, ir liela. Pat tos ziņu portālus, kas sevi dēvē par uzticamas un pārbaudītas informācijas kanāliem, ik rudeni grezno ziņu virsraksti - «gaidāma gadsimta bargākā ziema» vai «brīdina par nepieredzēti aukstu ziemu», vai tamlīdzīgi. Šādām prognozēm nav un pagaidām vēl nevar būt zinātniska pamata.
Runājot par klimata izmaiņām, tādas uz Zemes notiek, taču lielākoties, arī Latvijā, tās ir tik lēnas, ka ikdienā cilvēki tās gribēdami nesaskatīs. Dati rāda, ka vidējā gaisa temperatūra Latvijā ir pieaugusi par 0,8-1,4 grādiem. Palielinājies arī nokrišņu daudzums, īpaši ziemās - par 7-8 procentiem. Ikdienā daudz pamanāmākas ir lielās svārstības, kas mūsu reģionam ir raksturīgas. Un raksturīgi ir arī ekstrēmi - liels karstums un aukstums, vētras un negaisi, spēcīgas lietusgāzes, kas applūdina ielas. Šādas parādības ir bijušas arī daudzus gadu desmitus iepriekš. Šoziem nav piedzīvoti tādi laikapstākļi, par kuriem varētu teikt: «tā nu gan nekad iepriekš nav bijis». Ir pārspēti mazie siltuma rekordi, proti, kādā konkrētā datumā un vietā iepriekš nav bijis tik silts. Neparasts salikums aizvadītajā gadā bija gaisa temperatūras novirzes no normas cilvēkiem zīmīgā laikā, proti, Jāņu naktī, Vidzemes augstienē zāles augstumā bija salna, gaisa temperatūra divu metru augstumā Madonā pazeminājās līdz +3,5 grādiem, savukārt pēdējos divos Ziemassvētkos - 2014. un 2013. gadā - valdīja neparasti silts laiks un svētku vakars lielākajā Latvijas daļā bija siltāks par Jāņu nakti. Šis fakts vien norāda uz plašajām laikapstākļu variācijas iespējām jebkurā gada dienā.
Strauji nenāks
Pašreizējie ASV meteodienesta prognožu modeļa Global Forecast System dati rāda, ka strauja, silta un stabila pavasara iestāšanās vēl nav gaidāma. No 8. līdz 10. martam būs jūtami siltāks un gaisa temperatūra vietām var pārsniegt +10 grādu atzīmi, bet pēc tam sekos vēsāks laiks, visticamāk, ap 11.-15. martu lielākajā valsts daļā vēl snigs. Tāpat ASV meteodienests veic datorsimulāciju, kā laikapstākļi Eiropā attīstīsies līdz pat augustam. Tendence ir viena - visi mēneši no marta līdz augustam būs ar augstāku vidējo gaisa temperatūru, nekā ierasts. Lielāka novirze no normas būs martā un aprīlī, turpmāk tikai mazliet siltāks par klimatisko normu. Kā jau minēju, šīs prognozes ir aptuvenas. Ja prognozētā gaisa temperatūra ir augstāka par normu, tas neizslēdz arī aukstuma viļņus, turklāt bieži pat šīs aptuvenās prognozes nepiepildās. Tādas ir pašreizējās tehnoloģijas un to piedāvātās iespējas.
*LTV laika ziņu redaktors