«Ir pieņemts savu un citu cilvēku dzīvi vērtēt, atzīmējot kādus svarīgus pieturas punktus un brīžus, nemaz nepamanot vai ātri aizmirstot tos bezgalīgi daudzos punktus jeb ainas, kas ir tikpat svarīgas, bet viegli gaistošas,» tā, aicinot uz Jāņa Deinata personālizstādi AINAS II/Pasaules mala, rakstīts preses relīzē. Fotogrāfam piemīt prasme netveramos un gaistošos mirkļus notvert un parādīt arī citiem. Protams, īstajā brīdī un īstajā vietā jābūt rokās fotoaparātam. Jānis Deinats saka, ka nejaušība ir dievišķā parādība. Likumsakarības no šīm nejaušībām veido cilvēks. Par to runā arī fotoizstāde, kas līdz 12. jūnijam skatāma Dailes teātra mākslas telpā Brīvības 75. Maldīgs ir pieņēmums, ka fotogrāfijas tapušas, knibinoties pie datora.
Daudziem Jāņa Deinata vārds asociējas ar lieliskiem aktieru fotoportretiem un interesantām fotosesijām, bet izstādē ir pavisam cits viņa lietu un vietu redzējums. «Darbs man ir ārējais pasūtījums, bet iekšējais - tās ir fotogrāfijas, kas ir izstādē,» saka J. Deinats. Tā sanācis, ka pēdējos gados ik gadu kaut kur skatāma viņa izstāde. Pirmā jau paceļojusi arī pasaulē, bet izstādes katalogs Ainas/XI izvirzīts grāmatu mākslas konkursam Zelta ābele 2014.
Turpinot iepriekšējo darbu sēriju, izstādē AINAS II / Pasaules mala J. Deinats pievēršas redzes un uztveres īpatnībām. Lai veidotos priekšstats par kādas noteiktas vietas un situācijas noskaņu, lietojot multiekspozīcijas paņēmienu, tiek fotografēti vairāki kadri viens uz otra, impulsīvi ļaujoties dievišķās nejaušības likumsakarību dinamikai. Fotomākslā tā ir klasiska metode, ko J. Deinats pielāgojis arī digitālās tehnikas iespējām. Vienam kadram tiek fotografēts virsū nākamais, un pats fotogrāfs nemaz nezina, kas tas būs. Salikums ir nejaušība, daudzslāņainība, caurspīdīga kārtainība. Var arī atrast citus vārdus - stilīgi, 3D efekts. J. Deinats pasmejas, ka nemaz nezina, ko nozīmē 3D, jo kaut kad sen esot reiz noskatījies stereofilmu kinoteātrī Spartaks. Labāk iztēlojieties ainavu: tālumā meža ēnā ganās govis, rudzupuķu pļava, govis atklīst gandrīz līdz ceļa malai, pa ceļu aizbrauc vīrs uz velosipēda. Tas viss ir vienā fotogrāfijā, kur katra detaļa ir svarīga.
Izstādes nosaukums - Pasaules mala - ir simbolisks. Tāda vieta neeksistē, jo zemeslode taču ir apaļa. Protams, var jau iesaukties, esot purva malā, ka «pasaules mala ir klāt». «Tās ir ilgas, tās ir skumjas. Emocijas raisa impulsīvas darbības. Un tā rodas emocionāli attēli,» saka Jānis Deinats. «Tajos ir gan grūtsirdība, gan romantika. Katram tā brīža sajūtas ir ļoti individuālas. Mans redzējums noteikti atšķiras no skatītāja subjektīvā sprieduma. Un tāpēc arī nevar izstāstīt izstādi... Es jau neesmu verbālais stāstītājs, bet runāju caur fotogrāfiju.»