gada decembrī vienā no lielākajiem Tokijas dievnamiem. Ārēji trauslā un maigi sievišķīgā mūziķe savā dzimtenē sniegusi arī Romualda Jermaka ērģeļcikla _Planētas_ pirmatskaņojumu, kurš virtuozā vēriena dēļ ir atskaņotājmākslas varoņdarba vērtē. Vēl šovasar viņa kārtējo reizi atskaņojusi Pētera Vaska Dona nobis pacem un priecājas par vēstuli, kuru saņēmusi no komponista. Likumsakarīgi, ka tieši viņa ir pirmā japāņu ērģelniece, kas uzstāsies Latvijā. Miki ieradusies kopā ar Takasi Nisioka (36), kurš arī ir ērģelnieks. Koncerts sestdien, 8.augustā, Slokas luterāņu baznīcā būs pirmais, kuru viņi sniegs kopā. Abi jau labu laiku vēlējušies atbraukt uz Latviju, tomēr nav izdevies, jo māca skolās un universitātē, bet skolēnu brīvdienas Japānā ir ļoti īsas. Tās ilgst no jūlija beigām līdz augusta vidum. Mūziķi nesen apprecējušies, un šis ir arī viņu kāzu ceļojums.
Dzirdējusi, ka uz slavenajām Rīgas Doma ērģelēm var atskaņot dažādu laikmetu mūziku, Miki solokoncertam izvēlējusies dažādību. Līdzās baroka meistara J.S.Baha un senākai mūzikai likti XX gadsimta darbi. Vēlējusies programmā iekļaut arī latviešu un japāņu mūzikas opusus. Līdzās Lūcijas Garūtas Paskaljai un finālam skanēs komponistes laikabiedra, japāņa Kosaka Jamadas Mans ceļš. Slokas baznīcas mājaslapā noklausījies tās ērģeļu skanējumu, Takasi Nisioka nospriedis, ka skaņa ir romantiska, tāpēc programmu papildinājis ar F.Mendelszona sonāti. Tā ir arī velte komponista jubilejas gadam. Slokai, kur ciemiņiem piebiedrosies arī Mūzikas akadēmijas rektors, saksofonists Artis Sīmanis, pietaupīta arī mūsdienu japāņu autora Tošio Hokosavas Ainava ar mākoņiem, kurā atdarināta tradicionālā pūšaminstrumenta sjō skaņa. Naras periodā no Ķīnas pārņemtās mutes ērģeles, kuru skaņa asociējas ar Fēniksa kliedzienu, ir viens no trim galvenajiem pūšaminstrumentiem japāņu galma orķestrī (gagaku). Divas no 17 bambusa stabulēm ir klusas, lai attēlotu Fēniksa spārnu vēzienus.
Kā Miki Japānā sastapās ar Garūtas kantāti? Jasunori Kikuči, Latvijas kultūras fans, kurš organizēja atskaņojumu, meklēja profesionālus mūziķus, kuri varētu piedalīties. Viņš izplatīja daudz vēstuļu, taču nebija viegli mūziķus atrast, jo viņiem nebija ne jausmas, kas ir latviešu mūzika. Miki tas ļoti ieinteresēja, tomēr viņa nepieteicās, jo viņai nebija pārliecības, ka varētu pretendēt uz dalību tik nopietnā projektā. Viņa tikai ļoti cerējusi, ka Kikuči kungs noteikti atradīs piemērotu mākslinieku. Viņi toreiz vēl personiski nebija pazīstami, Kikuči kungam ērģelnieci ieteikuši draugi.
Jau piekrītot, Miki zinājusi, ka skaņdarbs saistīts ar Latvijas likteņvēsturi. «Kad pirmoreiz dzirdēju skanējumu, sapratu, ka vēl vienai tautai ir bijusi sarežģīta vēsture - līdzīgi kā Japānai.» Pirmatskaņojums notika Ziemassvētku priekšvakarā, lielā luterāņu baznīcā Tokijā. Koris dziedāja latviski un kopā ar klausītājiem vēl ilgi pēc koncerta neizklīda.
Veroties no lidmašīnas loga, Rīga likusies skaista. Pirmā sajūta izkāpjot - cik šeit ir patīkami vēss! Sirsnīgi uzņemtus mūsu Mūzikas akadēmijā un Lūcijas Garūtas dzīvoklī, viesus saviļņojusi iespēja skart savulaik Jāzepa Vītola un Lūcijas Garūtas spēlētos instrumentus. Komponistes piemiņas fonda vadītāja Daina Pormale viņus vedīs uz Veco Ģertrūdes baznīcu, uz kuras ērģelēm 1944.gadā Garūta pati atskaņoja savu kantāti. Ļoti garšojis vasaras kafejnīcā baudītais alus. Krīze? Tā ciemiņus sen vairs nepārsteidz, jo Japānā tāda ilgst kopš 1996.gada. «Arī tāpēc ir ļoti maz mūziķu, kuri var atļauties būt brīvmākslinieki. Dabisks ir vecāku satraukums, ja bērni izvēlas mūziķa profesiju.» Biedināta arī Miki, kura ērģeļu skaņās iemīlējusies jau kristiešu skolas solā. Mūzikas skolotāja mudinājusi pamēģināt vispirms uz mazajām ērģelītēm skolotājas mājās. Studijas turpinātas Mākslas universitātē. Takasi savukārt mācījies klavieres. Paticis spēlēt Bahu, taču licies, ka īsti neskan, jo Baha laikā klavieru nebija. «Vēlējos studēt klavierspēli Vācijā, taču vispirms bija jāapgūst valoda. Skolotājs izrādījās ērģelnieks. Drīz atteicos no sākotnējā plāna un paliku Japānā pie sava vācu skolotāja mācīties ērģeles.» Interese par ērģelēm Japānā pieaugusi, kopš tur uzceltas daudzas lielās koncertzāles. To tur ir vairāk nekā baznīcu.