Pāridarījums varēja nenotikt, bet būtu varējis gadīties arī jebkur citur - Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa atzīst, ka ar vardarbības problēmu saskaras teju visās skolās.
Latvijā tiek īstenota iekļaujošās izglītības sistēma - pēc likuma skolām jābūt gatavām uzņemt un nodrošināt atbalsta pasākumus ikvienam neatkarīgi no spējām, veselības stāvokļa un citiem faktoriem. Bērniem ar īpašām vajadzībām šāda kārtība ļauj skoloties, nenorobežojoties no saviem vienaudžiem. Savukārt bērni ar uzvedības traucējumiem, iekļauti starp paklausīgiem skolēniem, nereti traucē viņiem kvalitatīvi apgūt mācību vielu vai kļūst par agresoriem.
Meklē vainīgos
«Tieši nespēja risināt agresīvo skolēnu uzvedības problēmas bija iemesls Jaunjelgavas vidusskolā notikušajai vardarbībai,» pēc izglītības iestādē veiktās pārbaudes secina L. Rieksta-Riekstiņa. Viņa uzskata, ka skolas vadība vēlējusies sev neglaimojošo gadījumu noklusēt, un pārmet novēlotu vēršanos policijā. Incidents notika 22. aprīlī, bet plašākā atklātībā nonāca tikai pēc mēneša.
Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks Gatis Strazdiņš gan norāda, ka likumsargi par notikušo informēti uzreiz. Jautāts, kāpēc netika reaģēts nekavējoties, G. Strazdiņš skaidro: «No zvanītāja teiktā sapratām, ka skolēnam iesperts, bet šādi gadījumi parasti nav nekas ārkārtējs. Kā kuros gadījumos reaģēt, nosaka likums, tāpēc izmeklēšanu sākām pēc iesnieguma saņemšanas no cietušā mātes.»
Jaunjelgavas vidusskolas direktore Lauma Mīlīga pauž neizpratni par policijas neoperatīvo rīcību un uzskata, ka, atbraucot uzreiz, varmākas tiktu noskaidroti ātrāk un nebūtu jādzird nepatiesi pārmetumi.
Skolā par vainīgo uzskata kādu piektklasnieku, uz kuru uzreiz pēc notikušā savai audzinātājai norādījis cietušais. Policijā gan atklāj, ka vēlāk zēns liecības mainījis. Savukārt vainotā māte draud skolu iesūdzēt tiesā par nepatiesu apvainošanu, apgalvojot, ka viņas dēls nav zvērs un neko tamlīdzīgu nebūtu darījis.
Skolas mācību pārzine Jeļena Kalniņa pauž pretēju uzskatu: «Problēmas ar šo bērnu sākušās pirms diviem gadiem. Pēc notikušā viņš izdarīja vēl divus vardarbīga rakstura pārkāpumus, par kuriem ziņots policijai. Ar viņu strādā psihologs, algojam papildu skolotāju, kura stundās sēž blakus, var teikt - dejojam vecāku priekšā, bet skolēna māte visus pārkāpumus attaisno ar hiperaktivitāti un pārmet, ka neprotam ar viņas dēlu strādāt. Arī pēc notikušā zēns jūtas pārliecināti, jo vienmēr tiek cauri nesodīts.»
Direktore izmisumā
Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) pēc pārbaudes veikšanas skolā kā iespējamo notikušā iemeslu minēja sociālā pedagoga neesamību un psihologa darba efektivitātes trūkumu. «Mums nav naudas sociālā pedagoga algošanai. Arī psihologu sameklējām ar grūtībām - speciāliste brauc no Ogres. Skola šajā situācijā ir bezspēcīga, izslēgt no skolas neļauj likums, un mums nav citu līdzekļu, kā tikt galā ar šādiem bērniem. Varam tikai pakratīt ar pirkstu, bet bērns sajūt nesodāmību, un redzam bēdīgo rezultātu. Psiholoģiska palīdzība tagad vajadzīga pašiem pedagogiem,» uzskata L. Mīlīga. Viņa atklāj, ka pēc notikušā no vēl nenoskaidrotas personas saņēmusi vairākus fiziskās izrēķināšanās draudus.
Vecāki satraukušies
Cietušā māte informē, ka bērns šobrīd fiziski jūtas labāk un atlabst mājās, bet viņa pati jūtas nogurusi no pārdzīvojumiem un lielās uzmanības. Palīdzību viņiem piedāvā cilvēki no visas valsts, un tās koordinēšanu uzņēmies Latvijas Vecāku forums. Tā pārstāve Kristīne Dūdiņa atklāj, ka organizācijai zvana satraukti vecāki, kuru bērni skolā cieš no vardarbības, lūdzot padomu, jo paši kā vienīgo risinājumu redz skolas maiņu. «Skolām ir vadlīnijas, kā drošo vidi veidot, bet nereti trūkst pieredzes, ko apliecina nespēja novērst un risināt krīzes situācijas,» norāda K. Dūdiņa.
Ārste psihoterapeite Eva Tarasova uzsver, ka skolās pēc šādiem gadījumiem svarīgi runāt ar pārējiem bērniem, kas bijuši blakus, un skaidrot, kas un kāpēc noticis: «Ja krīzes grupas netiek laikus prasmīgi novadītas, trauma turpina dzīvot skolēnu apziņā.»
Jārīkojas laikus
«Pamanot bērnā vardarbības tendenci un piesaistot inspektoru darbā ar nepilngadīgajiem, daudzos gadījumos skolas varētu izvairīties no sīkas agresijas pāraugšanas nežēlīgos nodarījumos. Bieži vien arī vecāki, dzirdot sūdzības, nerīkojas, sakot: «Es taču pazīstu tā bērna ģimeni, kāpēc bojāt attiecības?»» pieredzē dalās likumsargs G. Strazdiņš un sola, ka vainīgais drīz tiks noskaidrots un saņems sodu.
Tikmēr uz ielas sastaptās Jaunjelgavas vidusskolas 4. klases skolnieces atklāj, ka no apkārtējiem par notikušo dzirdamas dažādas baumas, bet viņas pašas skolā vairs nejūtas omulīgi: «Bail vienām iet uz tualeti.»