Līdz ar to bijušajam Valsts prezidentam Valdim Zatleram, kuram par Saeimas atlaišanas rosināšanu A. Šlesers preses konferencē veltīja skarbus vārdus, ir vairāki neskaidri jautājumi - kāpēc bija jāgaida sešas dienas, kam patiesībā viņš gribēja pievērst uzmanību un «vai kāds viņu nav pastūmis»?
Uz šādiem jautājumiem A. Šlesers nesniedza atbildes, norādot, ka arī par lietas faktiem nav tiesīgs izteikties, aicinot žurnālistus vērsties Ģenerālprokuratūrā. Savukārt Ģenerālprokuratūras pārstāve Una Rēķe paskaidroja, ka procesa virzītājs ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), no kura šī lieta vēl neesot saņemta. KNAB pārstāve Laura Dūša Dienai sacīja, ka izmeklēšanas interesēs otrdien informācija medijiem netikšot sniegta, pieļaujot, ka kāds paziņojums varētu būt tuvākajās dienās.
Tā dēvētā oligarhu lieta, kuras ietvaros Saeimai tika lūgta piekrišana, lai veiktu kratīšanu A. Šlesera dzīvesvietās, tika ierosināta 2011. gada maijā īsu brīdi pirms Valsts prezidenta vēlēšanām. Saeimas vairākums neatbalstīja kratīšanu A. Šlesera mājokļos, un šo parlamenta rīcību tā gada 28. maijā V. Zatlers minēja kā vienu no iemesliem, kāpēc nolēma rosināt Saeimas atlaišanu. Toreiz lietā figurēja Krimināllikuma panti par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kukuļdošanu un vēl vairākiem nodarījumiem. Tagad A. Šlesers ir iepazinies ar lietu, un nekā no minētā tajā neesot. Tas ļaujot viņam secināt, ka oligahu lieta ir izgāzusies, «jo visi smagie panti ir pazuduši». Vēl vairāk - par politisko vajāšanu viņš ir nolēmis vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā un pieprasīt «miljonus no Latvijas valsts», kurus pēc tam plāno atvēlēt labdarībai. Konkretizēt prasības saturu viņš nevarēja, jo juristi to vēl gatavojot. Juristu komandā ir arī zvērināts advokāts Māris Mezītis. «Mana politiķa reputācija bija cietusi, man bija problēmas arī citās jomās,» skaidroja A. Šlesers, vainojot arī V. Zatleru, kurš, iespējams, bija konsultējies ar KNAB un «tad parādījās oligarhu lieta, kas dzima tieši tad, kad Valdis Zatlers saprata, ka netiks pārvēlēts prezidenta amatā». Šajos gados A. Šleseram šķitis, ka tiek noklausītas viņa tālruņa sarunas un ka viņu izseko. Bijušais politiķis neatzīst savu vainu, bet pieļāva, ka ir kļūdījies, nepareizi interpretējot likumu.
Aģentūra LETA informē, ka no KNAB 2011. gada pavasarī Saeimā iesniegtajiem dokumentiem izriet, ka toreizējais deputāts A. Šlesers pirms Saeimas vēlēšanām, iespējams, pieprasījis toreizējam aviokompānijas airBaltic vadītājam Bertoltam Flikam veikt pretlikumīgas darbības ar airBaltic vai Rīgas reklamēšanas biroja Live Riga finanšu līdzekļiem Šlesera un LPP/LC popularizēšanai medijos. KNAB bija arī norādījis, ka pēc ievēlēšanas 10. Saeimā A. Šlesers varētu būt «izplānojis un veicis darbības», lai par Rīgas brīvostas vadītāju viņa vietā kļūtu partijas biedrs, Rīgas vicemērs Andris Ameriks, liecina aģentūras LETA arhīvs. Tādējādi A. Šleseram būtu iespēja saglabāt ietekmi Rīgas brīvostas valdē, kuras lēmumi skarot viņam slēpti piederošos uzņēmumus. Tie ir tikai daži no minētajiem faktiem.
Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Vienotība), līdzīgi kā V. Zatlers, pieļauj, ka A. Šlesera paziņojuma laiks, iespējams, nav nejauši izvēlēts. A. Latkovskis neizslēdz, ka tas ir saistīts ar Latvijas dzelzceļa bijušo valdes priekšsēdi Uģi Magoni, kuru KNAB aizturēja aizdomās par liela apmēra kukuļa pieprasīšanu. U. Magonis savulaik bija A. Šlesera vadītās Jaunās partijas valdē, kandidējis vairākkārt vēlēšanās no partijām, kuru līderis bija bijušais satiksmes ministrs A. Šlesers. «Iespējams, Ainārs Šlesers šādi vēlas mest ēnu uz KNAB,» pieļāva A. Latkovskis.
V. Zatlers atgādināja, ka par Saeimas atlaišanu nobalsoja Latvijas pilsoņi «un tam nav nekāda sakara ar Aināra Šlesera lietu - tas viņam būtu pārāk liels gods». Kā bijušais Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs V. Zatlers arī norāda, ka tiesībsargājošās iestādes nevar tā vienkārši noklausīties telefona sarunas bez tiesneša sankcijas un prokuratūras uzraudzības. Viņaprāt, A. Šlesers nebūšot tas, kurš varēs mest ēnu uz KNAB, taču esot jūtams, «ka kādam te kaut kas deg». A. Šlesers joprojām ir partijas Vienoti Latvijai priekšsēdētājs, bet, tā kā politiskā darbība nebija preses konferences darba kārtībā, viņš neatbildēja uz jautājumiem par partijas nākotni. Vienoti Latvijai nav noticis arī gadskārtējais kongress.