Lai arī mazs, suns tomēr parasti ir ātrs... Kanikrosa laikā var izmantot slēpju nūjas, veicot slēpošanai līdzīgas kustības, kas palīdzēs uzturēt formā attiecīgos muskuļus ārpus slēpošanas sezonas laika - līdzīgi kā nūjojot. Kanikrosā suns tiek mācīts uzturēt nospriegojumu saitē, tai pašā laikā pārvietojoties vienā ātrumā ar cilvēku. Savukārt skijorings ir sporta veids, kurā sacensības notiek ziemā pa sniegu vai ledu, slēpotāju velkot ar motociklu, motorkamanām, auto, zirgu vai suņiem. Latvijā īpaši attīstīts ir motosporta paveids, kad ar solo motociklu tiek vilkts slēpotājs uz slaloma slēpēm, kurš turas aiz motocikla piestiprinātā auklā, attīstot ātrumu līdz pat 120 kilometriem stundā. Taču Latvijā aizvien aktuālāks kļūst arī skijorings, izmantojot suni speciāli piestiprinātā pavadā, un mūsu sportisti pat gūst godalgotas vietas pasaules mēroga čempionātos. Lai brīvā dabā sportotu un vienlaikus jautri pavadītu laiku, der jebkuri meteoroloģiskie apstākļi, Dabas Dienai stāsta Baltijas čempione skijoringā un Pasaules bronzas medaļas ieguvēja kanikrosā Signe Turauska.
Skijorings un kanikross - kādēļ tieši šie sporta veidi Jūs aizrāva?
Abi ir radniecīgi sporta veidi, kuru ideja un mērķis ir brīvā laika pavadīšana kopā ar savu četrkājaino draugu. Protams, šie ir arī sporta veidi, kuros notiek dažāda mēroga sacensības. Skijorings ir samērā jauns sports. Tā ir viena no braukšanas sporta veida disciplīnām, kur slēpotājs pārvietojas pa distanci, bet viņu velk viens vai divi suņi ar īpaši amortizētas auklas palīdzību. Bet kanikross ir vienkāršāks sporta veids, kas saista kopīgā nodarbē saimnieku un suni un notiek bezsniega apstākļos. Lai nodarbotos ar šiem sporta veidiem, ir vajadzīgs speciāls aprīkojums - josta, kas savieno sportistu ar suni, amortizējoša trose un speciāli iemaukti dzīvniekam. Ar šo brīnišķīgo sporta veidu aizrāvos 2011. gadā, kad kopā ar savu ungāru īsspalvainās vižlas suņupuiku Olvinu apmeklējām suņu skolu. Tur kinologs pamanīja, ka mēs ar suni ļoti labi sastrādājamies, un ierosināja piedalīties sacensībās.
Cik bieži notiek sacensības, un kādi ir jūsu panākumi tajās?
Skijoringā lielākās sacensībās, kurās mēs abi ar Olvinu startējām, bija Baltijas čempionāts. Bet kanikrosā pasaules čempionātā esam ieguvuši trešo vietu! Ik gadu pie mums Latvijā notiek Baltijas mēroga sacensībās, kurās piedalās sportisti no visām trim Baltijas valstīm, Somijas un arī Krievijas. Ir arī Latvijas čempionāts un mazāka mēroga sacensības tepat Vidzemē, Zemgalē vai Kurzemē. Šogad martā skijoringā notiek Eiropas čempionāts, bet mēs tajā ar Olvinu nepiedalīsimies, jo ar ziemu šosezon pie mums tā ir, kā ir. Bet kanikrosā gan startēsim - tiklīdz sāksies sezona, plānots piedalīties Baltijas čempionātā. Līdz Pasaules kausam gan vēl jāpaciešas, jo tas notiek tikai reizi divos gados.
Ko vērtē sacensībās?
Sacensībās vērtē to, cik ātrā lakā tiek veikta distance, kura parasti ir no pieciem līdz septiņiem kilometriem gara. Bet patiesībā šajās sacensībās galvenais ir suns, kurš nedrīkst atrasties aiz cilvēka, viņam ir jāskrien pa priekšu. Treneri un tiesneši skatās, lai suns izbauda sportošanu, svarīgi, lai viņam tas patīk, lai nav tā, ka cilvēks viņu vienkārši dzen uz priekšu. Tāpat trasē un, protams, arī ārpus tās nedrīkst rupji vai ļauni izturēties pret dzīvnieku.
Cik populārs šis sporta veids ir Latvijā?
Cilvēki par to Latvijā zina ļoti maz, bet pasaulē šis sporta veids jau ir izplatīts un daudzi ar to nodarbojas, piemēram, kad piedalījos Itālijas čempionātā, tur startēja 350 sportistu no 22 valstīm. Arī es, pirms aizrāvos ar šo nodarbi, neko par to nezināju, bet, kad pamēģināju, mums tik ļoti un dabiski iepatikās! Jo Olvinam, šķiet, šis sporta veids ir šūpulī ielikts. Viņš nekad nav speciāli tam trenēts, tāpēc suns man ir kā Dieva dāvana. Piemēram, mums šobrīd ir arī ir otrs suns, kuru mēs cenšamies ievirzīt šajos sporta veidos, bet kaut kā līdz galam vēl īsti nesanāk...
Vai nodarboties ar skijoringu un kanikrosu var ar jebkuras šķirnes suni?
Jā, tikai vajadzīga vēlme un pacietība. Agrāk skijoringā tika izmantotas tikai ziemeļu suņu šķirnes - haskiji un malamuti, bet šodien sacensībās piedalīties var jebkurš četrkājainais mājas mīlulis.
Bet pasaulē tagad jau tiek veidotas arī speciālas suņu šķirnes eirodogi, kuri tiek radīti tieši šim sporta veidam. Eirodogi ir ātrāki un izturīgāki, un principā pasaules mēroga sacensībās var novērot, ka tādi suņi kā man sacensībās gandrīz nemaz vairs nestartē. Lai vai kā - turpināšu piedalīties čempionātos, jo man skijorings un kanikross nav tikai sports, bet gan liels prieka avots, jo traukšanās maksimālā ātrumā pa trasi kopā ar savu četrkājaino mīluli ir īsts kaifs!