Kristaps Sotnieks
Vai fiziski šī bija grūtākā spēle čempionātā, zinot, ka atpūtai no iepriekšējās spēles bija mazāk nekā astoņpadsmit stundu?
Ja godīgi, man tomēr šķiet, ka pirms tam kāda spēle bija arī grūtāka. Piemēram, zviedri bija ātrāki, šī komanda tomēr nebija tik ātra. Vienīgi varbūt tāpēc, ka vajadzēja spēlēt otro dienu pēc kārtas, uz beigām nedaudz sakrājās nogurums. Manuprāt, sezonas laikā jau bijušas vairākas tikpat smagas spēles. Mēs pie šādām spēlēm esam pieraduši.
Austrijas aktīvajai spēlei bijāt gatavi?
Mēs zinājām, kā viņi uzbrūk. Viņi aktīvi presingo ar diviem uzbrucējiem. Videoierakstā to bijām izpētījuši un, manuprāt, itin labi tikām ar to galā. Ripu metām ārā no zonas pa tālo bortu. Protams, bija kļūdas, bez tām neiztikt, bet pats galvenais - šodien bija nepieciešama uzvara, un to izcīnījām.
Kas bija uzvaras galvenā recepte? Varbūt pacietība, jo šoreiz nebija tik daudz spēka, lai aktīvi spēlētu pretinieku zonā?
Es domāju, ka vārtu gūšanas momentu mums bija pietiekami daudz arī šajā spēlē, tikai realizācija šajā čempionātā mums pieklibo. Ar vienu ripu tomēr ir par maz, lai uzvarētu pamatlaikā. Spēle būtu pavisam citāda, ja mums kādā spēlē izdotos iegūt divu ripu pārsvaru. Šoreiz tā nebija - mums nācās pat atspēlēties.
Izšķirošajā vārtu guvumā tas bija iepriekš sagatavots variants, ka, izveidojoties situācijai trīs pret divi, slidoji uz vārtu priekšu?
Tas drīzāk bija tāds standarta variants šādās situācijās, ko parasti dara uzbrucēji. Šoreiz es kā aizsargs centos vienu spēlētāju aizvilkt sev līdzi. Tā arī notika. Ja viens no aizsargiem paliktu «augšā», pavērtos iespēja arī man atdot piespēli.
Ko treneri teica pirms papildlaika? Varbūt deva uzdevumu spēlēt riskantāk, lai uzvarētājs nebūtu jānoskaidro «bullīšos»?
Mēs spēlējām tāpat, kā to bijām darījuši jau sešdesmit minūtes. Vispār jau mēs centāmies iemest pamatlaikā. Uzvara mums bija nepieciešama jebkādā variantā. Centāmies pēc iespējas vairāk pieturēt ripu, jo ar ripu spēlēt ir vieglāk nekā bez tās.
Treneri visa turnīra garumā runā par spēles disciplīnu. Šoreiz puslīdz izdevās izvairīties no nepamatotu noraidījumu sapelnīšanas?
Es nekādā ziņā negribu teikt, ka iepriekš no mūsu puses pārkāpumu nebija. Tādi bija, bet, manuprāt, vismaz pāris pārkāpumu varēja fiksēt arī mums par labu, lai pavērtos vēl kāda iespēja iemest skaitliskajā vairākumā. Pirms tam spēlē ar Vāciju sākumā pretiniekiem deva noraidījumus, un tad jau bija skaidrs, ka pēcāk tiks meklēts pārkāpums no mūsu puses, un beigās tiesnesis to arī sameklēja.