Tiesa, paiet laiks pēc skaļās izrādīšanās un protestēšanas, kad ZZS ar _Vienotību_ itin labi vienojas, par to liecina daļēja saprašanās arī par budžeta konsolidācijas pasākumiem. Ir iespaids, ka partneru attiecībām valdībā vislielāko postu var nodarīt kādas aizmuguriskas vienošanās ar opozīcijas spēkiem.
Gaidāmā tiesībsarga izraudzīšanās var kļūt par pirmo šādu attiecību pārbaudījumu, kam sekos Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēža un visbeidzot - arī Valsts prezidenta vēlēšanas. Pēdējais kuluāros izplatītais stāsts saistīts ar ZZS iespējamo vēlmi nogāzt V. Dombrovska valdību un uz šīs koalīcijas bāzes izveidot citu, kurā ekonomikas ministrs vairs nebūtu Artis Kampars (Vienotība), bet premjers būtu no Zaļo un Zemnieku savienības. Valsts prezidenta vēlēšanas esot īstais brīdis šāda plāna īstenošanai, jo tad Valdim Zatleram varētu paģērēt ZZS premjera nosaukšanu apmaiņā pret atkārtotu apstiprināšanu amatā. Vaicāts, vai ZZS varētu aicināt Vienotību apmainīties vietām, A. Brigmanis attrauca: «Nav pamata tādām runām. Tās visas ir nepatiesības.»
A. Brigmanim varētu būt taisnība, jo tad ZZS kā premjera partijai būtu jāuzņemas atbildība par 2012. gada budžeta konsolidāciju, kurā sociālo sfēru, visticamāk, vairs nevarēs apiet. ZZS nonāktu neveiklā situācijā arī ar premjera kandidātu, kurš oficiāli ir A. Lembergs, bet lielāka valdības darba pieredze ir Raimondam Vējonim. A. Lembergam, kurš nav bijis valdībā, varētu patraucēt arī smagos noziegumos apsūdzētā statuss, kura dēļ dažkārt jāuzturas tiesas namā. Viņa līdzšinējā darbība arī liecina, ka Ventspils mēram vairāk par valsts līdzsvarotu attīstību rūp sava reģiona un pilsētas intereses. Arī Valsts prezidentam, kuru ievēl aizklātā un iepriekš neprognozējamā balsojumā, varētu nepatikt politiskās nestabilitātes radīšana, un viņš gribētu patstāvīgi izmantot savas pilnvaras premjera izvēlē.
Jau rakstīts, ka A. Lemberga un ZZS mērķis, iespējams, nav gāzt valdību, kamēr vēl V. Dombrovskim un Vienotībai ir sabiedrības atbalsts, bet ar skaļiem paziņojumiem drīzāk censties mazināt Vienotības reitingu. Tas bija jūtams arī epizodē ar A. Kampara vilcināšanos atrast Mārtiņam Rozem kā bijušajam ZZS līderim piemērotu amatu. Kā mazāko ļaunumu ekonomikas ministrs ir piedāvājis M. Rozem vietu Lattelecom padomē ar ne pārāk lielu algu. M. Roze, kurš pa šo laiku jau kļuvis par Liepājas zivju kombināta projektu vadītāju, neesot to cilvēku lokā, par kuriem A. Lembergs celtos un kristu - viņš drīzāk izmantoja situāciju, lai parādītu, cik A. Kampars ir slikts ministrs.
Saeimas deputāts Ainars Latkovskis (Vienotība) norādīja, ka abu politisko spēku deputātu attiecības Saeimā ir labas un arī ministri valdībā sadzīvojot, bet «problēmas sākas kaut kur ārpusē, kur ir cilvēki, kas uzskata sevi par situācijas noteicējiem». Jautājums esot, cik saistoši tas ir ZZS deputātiem un ministriem. Kad Diena to pavaicāja A. Brigmanim, viņa pirmā reakcija bija: «Par Lembergu neprasiet. Man nav nekāda sakara.» Pēc brīža gan viņš mīkstināja nevērīgo attieksmi un atzina, ka A. Lemberga teiktajā frakcija ieklausoties. A. Latkovskis ir pamanījis vēl kaut ko - ZZS, kas nekautrīgi lika savus cilvēkus Satiksmes ministrijas uzņēmumu valdēs, kļūstot aizvien līdzīgāka Tautas partijai. «Mēs viņiem neuzbrūkam, bet vēlētājs nav mazais bērns. Kā viņš novērtēja Tautas partiju, tā novērtēs ZZS.» Pēc A. Brigmaņa domām, ZZS amatos liekot profesionāļus, un lai parādot, kurš tāds neesot. Varbūt arī ZZS nevarētu tā publiski pazemot premjera partiju, ja tai pašai nebūtu savu utu, ieskaitot Vienotības profesionāļu iecelšanu amatos, un ja V. Dombrovskim būtu vairāk stingrības. No Vidzemes ievēlētais Andris Bērziņš (ZZS) norādīja arī - premjeram nav izdevies izveidot vienotu komandu, lai nenāktu katrs cīnīties par savu nozari, bet gan ministri vienotos un nāktu ar kopīgu valdības viedokli.