«Nodokļu atlaides šauras grupas interesēs nav pareizi noteikt,» sēdē sacīja Vjačeslavs Dombrovskis (RP), pieļaujot, ka tad arī kāda cita grupa varētu pieteikties uz atvieglojumiem. RP politiķi aicināja izšķirties par subsīdiju mehānismu, līdzīgi kā tas ir Igaunijā, kur mežu īpašnieku kooperatīvi jau sekmīgi darbojas. Zanda Kalniņa-Lukaševica (RP) līdz projekta izskatīšanai 3. lasījumā cer sagaidīt skaidrāku pamatojumu, kāds ieguvums būs no nodokļu atlaidēm. Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns (Vienotība) norādīja, ka runa nav par kādu šauru grupu, bet gan par 150 000 privāto mežu īpašnieku. Mežu nozarē esot nodarbināti ap 40 000 cilvēku.
Balsojums liecina, ka arī Vienotībā domas dalījās par šo iniciatīvu, ko daži saistīja ar E. Smiltēna ieinteresētību lobēt kāda intereses, ko viņš nodēvēja par absurdu, jo prezentējot šo projektu kā ZM pārstāvis. Jau pirms Saeimas sēdes presei tika izplatīts arī zemkopības ministres Laimdotas Straujumas paziņojums, kurā viņa uzsvēra, ka mežsaimniecības kooperatīvu veidošanās uzlabos privātā īpašumā esošo mežu apsaimniekošanu. Izmaiņas likumā tika veiktas ar Zaļo un Zemnieku savienības atbalstu. Ingmārs Līdaka (ZZS) pieļāva, ka pret mežu īpašnieku kooperatīvu veidošanu varētu būt lielie mežu īpašnieki, kuri uzpērk mežus. Jau iepriekš rakstīts, ka tas mazinās arī iespēju, ka mežu īpašnieki ir spiesti pārdot savus mežus ārzemniekiem, jo apvienojoties viņiem būs iespēja tos apsaimniekot pašiem, piemēram, kopīgi iegādājoties tehniku, ko uzsvēra Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK). Viņš atgādināja, kā 2008. gadā, kad samazinājās kokmateriālu cenas, mazie mežizstrādātāji bankrotēja, jo nespēja uzturēt tehniku, ko katrs bija iegādājies. Daļa īpašnieku arī nedzīvo līdzās savam īpašumam vai pat ir ārzemēs. Mežsaimniecības nozarē Latvijā patlaban darbojas tikai viens, šogad 10. janvārī reģistrēts, meža īpašnieku kooperatīvs Mežsaimnieks, ko vada Grigorijs Rozentāls, ziņo LETA.