Upene, ērkšķoga
Kamēr pasūtu «kādu sausu vīnu», Sabīne Rapa, reklāmas aģentūras Mooz! projektu direktore, pēta vīna karti. Pasūta Jaunzēlandes Sauvignon Blanc. Kad viesmīlis piepilda glāzi ar vēso baltvīnu, Sabīne to paceļ pie kājiņas, paapļo un pasmaržo. Ērkšķoga, kad vīns kļūšot siltāks, garša un smarža mainīšoties. Sabīne teic, ka nav nekāda vīna eksperte un kursos ieguvusi to, ko gribēja, - tagad vīnu bauda, jo zina, ko dzer. Saviesīgos vakaros ar zināšanām nedižojas, jo «tās ir man pašai».
Par vīna kursiem Sabīne uzzināja no draudzenes un nolēma, ka varētu tādus apmeklēt, jo vīns garšo. «Gribēju zināt vairāk nekā - sauss, salds, sarkans, balts.» Draudzene vīna zināšanas ieguva viesnīcā Metropole, taču Sabīnei Vīna studija kā vieta patika labāk, jo tur viņa mēdza ar draugiem pasēdēt. Studija piedāvāja arī vīna kursus. Sabīne pieteicās. Sākotnēji gribēja mācīties otrdienās, jo pirmdienās un trešdienās bija jogas nodarbības, taču krīzes dēļ nenokomplektājās divas vīna kursu grupas, tāpēc mācības varēja notikt tikai pirmdienās. Sabīne izlēma vienu jogas nodarbību samainīt ar vīna baudīšanu. Turklāt iedvesmojis salikums - pirmdienas vakars un vīns.
Vīna skolas «klasē» bijis desmit klausītāju, lielākoties sievietes. Kopumā bijušas desmit nodarbības, katra ilgusi divarpus stundu, kursi izmaksājuši 200 latu. Katrā nodarbībā tika iepazīta kāda vīnogu šķirne, tās izplatības reģioni, vīniem piemērotākās glāzes, etiķešu gudrības. Vīnus mācīja atšķirt pēc garšas, smaržas un krāsas. Kad tas bija apgūts, pasniedzējs deva vairākas mazas pudelītes un vajadzēja atpazīt smaržas. Ja neizdevās, tā bija jāapraksta: maiga, salda, citrusu. Visātrāk izdevies atpazīt smaržas un garšas, kas pazīstamas kopš bērnības, - upene, vaniļa. «Neatpazinu kazenes,» Sabīne stāsta, ka vīna eksperti mākot sajust pat slapjas zāles, šīfera un petrolejas smaržu.
Priecīgās pirmdienas
Iepazīti arī stiprinātie vīni - portvīns un heress -, kā arī deserta un dzirkstošie vīni. «Portvīns šķita pārāk salds, toties pamazām iepatikās deserta vīni, kurus gatavo no vēlā rudenī vāktām vīnogām.»
Pierakstu mape viedojusies bieza, un kursos kliedētas vairākas nezināšanas. Līdz šim Sabīne domājusi, ka Chablis ir vīna nosaukums, taču tā ir vieta Francijā. Tur aug dažādas vīnogu šķirnes, piemēram, Chardonnay. «Re, vīna maliņai ir violeta nokrāsa,» Sabīne stāsta, ka tas raksturīgs jauniem vīniem, savukārt vecākam vīnam maliņa ir brūngana. Atgādinātas arī vecās patiesības, ka tumšāk dzeltenie ir piesātinātāki vīni, bet gaišākie - vieglāki. Arī tas, ka glāze jātur pie kājiņas, nevis plaukstā, lai vīns nesasilst.
Katru otrdienas rītu kolēģis Mareks nopietni apjautājies, par ko bijusi nodarbība, kā gājis. «Gāja ļoti labi. Izdevušies pirmdienu vakari,» Sabīne stāsta. Pasniedzējs runājis tīkamā, monotonā balsī, un vakara gaitā nogaršoti seši dažādi vīni, sieri. Nodarbības beigās «skolēni» bija viegli iereibuši un priecīgi. Uz mājām devušies, protams, ar sabiedrisko transportu vai kājām, jo kopumā vakara gaitā tilpuma ziņā iztukšotas trīs glāzes vīna. Tagad Sabīne zina, ka no sarkanajiem viņai garšo Čīles, Dienvidāfrikas un Kalifornijas vīni, jo tie ir piesātinātāki un biezāki, salīdzinot ar Francijas un Itālijas vīniem.
Saku, ka nesen intervijā pavāre no Venecuēlas teica, ka novērojusi - latviešiem svarīgi paēst, nevis zināt, ko viņi ēd. Ēšana neesot kultūra. Ar vīnu laikam līdzīgi? Sabīne piekrīt. Arī viņa līdz šim vienkārši dzēra. «Tagad vīns garšo citādi. Jo vairāk zini, jo vairāk interesē. Gluži kā ar klasisko mūziku - klausies, patīk, bet, jo vairāk komponistu un gadsimtu zini, jo interesantāk.» Jāsāk riktēt vīna pagrabs mājās un jāiet nākamā līmeņa kursos? To Sabīne darītu labprāt, kaut arī saprotot, ka tas ir lielisks mārketings. Tagad viņa pērk dārgākus vīnus.