Viena no darba grupām līdz jūlijam izstrādās informatīvo ziņojumu ar priekšlikumiem veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu ieviešanai. Tad šī darba ietvaros tiks pārskatīti veselības aprūpes pakalpojumu tarifi un samaksas nosacījumi, kā arī noteikts valsts apmaksāto pakalpojumu grozs, kura nepieciešamību uzsvēra tiesībsargs. Šīs darba grupas darbu savukārt uzraudzīs speciāli izveidota augsta līmeņa uzraudzības komiteja, bet pēc tam tā izvērtēs izveidotos finansēšanas modeļus.
Otra darba grupa plāno pārskatīt ārstniecības personu darba samaksu. Galvenais uzsvars gan būs tieši uz minimālo atalgojumu, bet plāns ir arī izdomāt, kā pakāpeniski atteikties no pagarinātā darba laika mediķiem. Ministrijā uzskata, ka patlaban ir darīts pietiekami.
Par problēmas atzīšanu tiesībsargs ir gandarīts, taču, vai minētās problēmas izdosies atrisināt, varēs pateikt, tikai vērtējot iespējamos veselības jomas finansēšanas modeļus. Tomēr darba grupas darbs, lai nākotnē atteiktos no normālā pagarinātā darba laika medicīnas personālam, nemainīs to, ka tagad ārstiem netiek pienācīgi samaksāts. Kā Dienai norāda Tiesībsarga birojā, patlaban izskatās, ka likumdevēji tiesībsarga rekomendācijas vēlas ignorēt. Vai ministrija viņa ieteikumus izpildījusi, J. Jansons plāno pārbaudīt augustā.
Par tūlītēju problēmas risinājumu attiecībā uz mediķu darba laiku priecātos arī Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA), taču tas no valsts prasītu lielu papildu finansējumu, kura nav, tādēļ jāpieņem reālā situācija un jādomā ilgtermiņa risinājums. Kā Dienai pastāstīja LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris, pakāpeniski vajadzētu samazināt papildus atļauto stundu skaitu, vienlaikus par tām palielinot samaksu. Rezultātā veselības aprūpes nozarē būtu tāds pats regulējums kā citur. «Acumirklī ar pārsteidzīgām darbībām var nodarīt vairāk ļauna nekā laba. Šobrīd nozarē katastrofāli trūkst darbinieku, tāpēc ultimatīvi ieviestas darba likuma normas nozīmētu, ka daudzās ārstniecības iestādēs būtu jāpārtrauc diennakts palīdzība,» brīdina V. Keris. Tomēr arī viņš uzsver - tas nenozīmē, ka ar šo jautājumu var vilcināties. Jau šogad ir jāpiešķir nozarei papildu finansējums, no kura daļa jānovirza mediķu virsstundām, tādējādi dodot signālu, ka ārstniecības personu diskriminācija ar laiku beigsies.
Nākošnedēļ tiesībsargs vēl tiksies ar veselības ministru Gunti Belēviču (ZZS), lai šos jautājumus pārrunātu klātienē.