Papildu darba slodze mums bija jau šajā gadā, jo bija 24% pieaugums iesniegto GID jomā. Ņemot vērā pieredzi, domājam, kā situāciju risināt, un sliecamies uz papildu resursu piesaisti tajos mēnešos, kad VID nāk klāt noslodze. Piesaistām cilvēkus tik, cik varam, un, ja netiekam galā, tad jautājumu risinām ar virsstundām. Šāds risinājums jau izrādījies veiksmīgs.
Protams, mēs skatāmies, kā ir ērtāk mūsu klientam, arī tai fiziskajai personai, kura ar VID sazinās tikai vienreiz gadā, kad iesniedz GID.
Mūsu sabiedrisko attiecību darbiniekiem kopā ar Nodokļu pārvaldes darbiniekiem iedzīvotājiem jāskaidro, ka vispār tāda iespēja - iesniegt GID - pastāv, jo iedzīvotāji ne vienmēr seko izmaiņām normatīvajos aktos. Mēs domājām informāciju sniegt ne tikai televīzijā un radio, turklāt ne tikai Rīgas mērogos, bet arī iesaistīt reģionu medijus. Izmantojot EDS, mums ir iespēja arī sūtīt dažādus, standartizētus paziņojumus. Mēs arī uzrunāsim darba devējus, mudinot, lai viņi informē darba ņēmējus par situāciju.
Mēs gan esam ieinteresēti, lai nodokļu maksātāji nevis nāk pie mums klātienē, bet GID iesniedz attālināti, tāpēc stāstām, kā kļūt par EDS lietotāju, bet tad cilvēkam jāieiet interneta vidē un ne vienmēr nodokļu maksātājiem pieejams internets. Mēs attīstām arī vienoto apkalpošanas centru jomu, kas ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā, un tas nozīmē, ka aktīvākās pašvaldības, to vidū arī mazās, varēs iesaistīties un palīdzēt iedzīvotājam.
Vērtējam arī situāciju sabiedriskā transporta jomā. Cilvēkiem, kuri saņem mazās algas, bieži nav automašīnas, bet sabiedriskā transporta sistēma Latvijā ir tāda, kāda tā ir. Ne visur pat vienreiz dienā kursē autobuss, ar kuru nokļūt VID klientu apkalpošanas centrā, tāpēc plānojam pārveidot vienu mūsu mikroautobusu tā, lai tas attālināti varētu pieslēgties mūsu informācijas tehnoloģiju sistēmai un braukt pa Latviju, tuvāk cilvēkiem.
Tiem nodokļu maksātājiem, kas jau ir EDS lietotāji, līdz ar diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu īpašu sarežģījumu nevajadzētu būt, jo pamatinformācija VID rīcībā jau būs, nodokļu maksātājam tikai vajadzētu pārskatīt, vai visi dati GID ir korekti, un ierakstīt konta numuru, uz kuru pārskaitīt nodokļa pārmaksu, ja pārmaksa izveidojusies.
Uzskatāt, ka iedzīvotājs, kurš saņem minimālo algu, strādājot, piemēram, zemnieku saimniecībā, tiks galā ar GID aizpildīšanu EDS?
Bez palīdzības - maz ticams, ka tiks galā. EDS arī no valodas viedokļa ir sarežģīta, un pat VID muitas jomas darbinieki ne vienmēr momentā saprot EDS nianses. Tāpēc mēs strādājam pie EDS sistēmas pārveidošanas, lai valoda būtu tāda, kādu lietojam ikdienā, nevis tāda, kāda ir likumdošanā.
Runājot par datu ticamību, pieņemsim, laukstrādnieks iesniedz deklarāciju EDS un vēlāk redz, ka EDS parādās nodokļu pārmaksa vai parāds. Šiem datiem jābūt absolūti ticamiem?
Sistēmas veidojam tā, ka ir ideja vai normatīvo aktu grozījumi un mēs tos noformulējam sistēmas izstrādātājam, pasakot, no kuras ailītes, no kuras rindiņas datus paņemt, un pēc tam, kad sagatavots izpildījums, mēs to testējam. Ja secinām, ka kļūdu nav, tad to realizējam produkcijas vidē. Diemžēl ne vienmēr sanāk tik skaisti, kā tagad saku, tāpēc skaitļu kļūdas var parādīties, bet tie ir atsevišķi gadījumi. Vienīgā rekomendācija ir par šādiem gadījumiem neklusēt, bet mūs informēt, jo mums ir svarīgi kļūdu identificēt un secināt, vai šāda kļūda izveidojusies tikai vienai personai, vai arī tā ir sistēmiska kļūda.
Nesen atgriezos no komandējuma Gruzijā. Tur Valsts ieņēmumu dienesta zālē ir īpašs ekrāns, kurā to pašu, ko nodokļu inspektors redz savā datora ekrānā, redz arī nodokļu maksātājs. Nodokļu inspektors nevada datorā attaisnoto izdevumu dokumentus, bet saka: «Es konsultēšu, bet pats ievadiet datus, saskaitiet ar kalkulatoru summu un pats arī parakstiet.» Arī Latvijā jāsāk domāt par šādu variantu, citādi rodas pārpratumi situācijās, kad cilvēks iesniedzis attaisnoto izdevumu dokumentus, bet pats nav ievadījis datus sistēmā. Cilvēki pieraduši, ka atnāk uz VID, nomet uz galda attaisnoto izdevumu čekus un gaida, ka nodokļu inspektors datus ievadīs sistēmā viņa vietā. Čeki mēdz būt dažādi - ir salasāmi, un ir tādi, kuros rakstītais jau padzisis, vēl citi čeki ir saburzīti, VID darbinieks, ievadot datus no čekiem, var kļūdīties, bet, ja pats nodokļu maksātājs ievada datus un pārbauda summu, tad izjūt cita veida atbildību, jo tā ir paša nauda.
Situācija no lasītāju pieredzes - cilvēkam EDS sistēmā parādās nodokļu pārmaksa, bet, zvanot uz EDS norādīto tālruņa numuru, neizdodas saņemt skaidrojumu, kā nodokļu pārmaksa veidojusies.
Uz EDS norādīto telefona numuru zvanot, jāsaņem atbildes par EDS lietošanu, jo pa šo tālruni atbild tehniķi, kuri zina, kā praktiski lietot sistēmu. Ja nav skaidrības par to, kāpēc EDS nodokļu maksātājam parādās viens vai otrs skaitlis, tad vispareizākais ir kaut vai e-pastā uzrakstīt savu jautājumu, norādot savu vārdu, uzvārdu un personas kodu, jo tad nodokļu maksātājs saņems atbildi konkrēti par savu gadījumu.
Atbilde uz rakstveidā uzdotu jautājumu nodokļu maksātājam būtu jāsaņem mēneša laikā?
Jā, 30 dienu laikā atbilde uz jautājumu jāsniedz.
Kā VID darbu ietekmēs valdības lēmums noteikt 37 nozares, kurās nevarēs darboties mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmā?
Tad, kad MUN režīmu veidoja, mēs to atbalstījām, bet pienāca brīdis, kad šis režīms bija jārevidē, jo ne visi to godprātīgi izmantoja - daudzi darba devēji transformēja darba attiecības par uzņēmuma attiecībām. VID sekoja tam, kurās nozarēs darba attiecības pārformētas MUN režīmā, un uz tām mēs vērsām Finanšu ministrijas uzmanību. Šo nozaru vidū, ir, piemēram, taksometru joma, būvniecība un mežizstrāde. Jāuzsver, ka runa ir par nozarēm, kas saistītas arī ar sabiedrības drošību. Taksometru vadītājs, piemēram, saistīts ar daudzu cilvēku drošību, ar drošību uz ceļa. Turklāt jāņem vērā arī negodīgas konkurences faktors. Uzņēmēji norāda, ka liels slogs ir algas nodokļi, bet, negodprātīgi izmantojot MUN, veidojas negodīga konkurence.
Diskutablos gadījumos VID pieņems lēmumu, var vai nevar komersants strādāt MUN režīmā?
Protams, VID skatīsies, kādu nozari uzņēmējs uzrāda un ar kādu komercdarbības veidu nodarbojas. Zinām gan, ka mūsu uzņēmēji attiecībā uz nozari, ar ko nodarbojas, kā vajag, tā manipulē.
37 nozaru sarakstā ir Citi profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi. Principā to var attiecināt uz ļoti dažādiem komercdarbības veidiem.
Jā, šis patiešām šķiet rūpīgi vērtējams jautājums, un paredzu, kas tas būs viens no strīdīgākajiem jautājumiem, ar ko sastapsimies. Turklāt bizness bieži ir uz nozaru robežas. Ir arī jāsaprot, ja pieci cilvēki apvienojas mikrobiznesā, tad divi var nodarboties ar vienu saimnieciskās darbības veidu, bet trīs - ar citu.
Finanšu ministrs Jānis Reirs Dienai sacīja, «tas, ka VID speciālisti cilvēkiem sniedza atšķirīgu, pretrunīgu informāciju, bija problēma gadiem». Finanšu ministrs arī teica, ka jūs mērķtiecīgi cenšaties šo problēmu novērst. Vai līdz ar nozaru ierobežojumu MUN regulējumā nepieaugs risks, ka atkal būs pretrunīga informācija?
Varētu palīdzēt tas, ka visi strīdīgie jautājumi tagad tiek skatīti centralizēti. Tās funkcijas, ko veic mūsu kolēģi reģionos, saistās galvenokārt ar situācijām, kurās ir viena, nepārprotama atbilde. Ja nepieciešama vērtēšana un konsultācija ar Finanšu ministriju vai Ekonomikas ministriju, vai Tieslietu ministriju, tas notiek centralizēti. Visi strīdīgie jautājumi neatkarīgi no tā, kur Latvijā nodokļu maksātājam jautājums radies, nonāk te, Talejas ielā Rīgā. VID Nodokļu pārvaldes metodologi un eksperti nāk kopā, un mēs mēģinām nodrošināt atbilžu vienveidīgumu. Arī visus e-pastus, kuros nodokļu maksātāji uzdod jautājumus, mēs izskatām centralizēti, jo citādi nevaram uzraudzīt atbilžu sniegšanu tā, lai izslēgtu manipulācijas iespējas.
Ja komersantam, kas darbojas Latgalē, teiksim, Dagdā vai Ciblā, būs domstarpības ar VID darbinieku par to, ir vai nav šim uzņēmumam tiesības strādāt MUN režīmā, tad strīds nonāks centralizētajā izskatīšanā Rīgā?
Vispirms uzņēmējs vērsīsies, piemēram, Dagdā ar iesniegumu reģistrēt viņa darbību MUN režīmā. Tiks pieņemts lēmums, reģistrēt vai nereģistrēt. Ja lēmums būs nelabvēlīgs un konkrētā fiziskā persona to apstrīdēs, tad gan vairs Dagdā uz vietas jautājumu nevērtēs un neizskatīs. Izskatīšana notiks centralizēti.
Gadījumi, kad identiskā situācijā esošiem saimnieciskās darbības veicējiem kādu tiesību normu piemēro dažādi, nedrīkstētu būt?
Es ļoti gribētu teikt, ka tādu situāciju, kad identiskā situācijā esošiem saimnieciskās darbības veicējiem dažādi piemēro vienu un to pašu tiesību normu, vispār nav, bet var jau būt, ka kaut kas paslīd garām. Tomēr tā nedrīkstētu būt.
Konkrēts piemērs. Pirms vairākiem gadiem ieviesa fiksētā ienākuma nodokļa maksātāja statusu, nosakot, kam to nevar piemērot, un izrādās, ka no diviem identiskas saimnieciskās darbības veicējiem vienam pateikts - jūs varat būt fiksētā ienākuma nodokļa maksātājs, otram pateikts - jūs nevarat būt fiksētā ienākuma nodokļa maksātājs.
Tādai situācijai šobrīd nevajadzētu būt, mums ir iekšējie norādījumi, ko mūsu darbinieki izmanto savā darbā, un, pat ja kaut kas paslīd garām filtriem, tad jāatceras, ka ir apstrīdēšanas iespēja. Turklāt apstrīdēšana notiek te, Rīgā, strīdīgie jautājumi nonāk pie manis.
Tātad nodokļu maksātājam, kuram šķiet, ka par viņu kāds VID darbinieks pieņēmis nepamatotu lēmumu...
...viennozīmīgi jāizmanto savas tiesības un lēmums jāapstrīd. Cīnīties par savām tiesībām ir normāli.
Kādas ir VID galvenās prioritātes šim un nākamajam gadam?
Mēs strādājam pēc trīs gadu stratēģiskajiem plāniem, 2016. gads ir pēdējais trīs gadu plānā. Nākamajā gadā sāksim novērtēt, ko esam paveikuši. Mums ir daudzas vēl pilnveidojamas un sakārtojamas lietas. Te ir runa par to, kas saistīts ar VID klientiem - gan par pakalpojumiem, gan par kvalitāti. Mums bija aptauja, reizi divos gados tādu veicam, un klienti mūs novērtēja ļoti augstu - uz astoņi desmit ballu sistēmā, bet, ja paskatāmies sīkāk, tad labi parādījās pasākumi, kas vēl jāveic. Piemēram, mūsu mājaslapā ir sarežģīti atrast visu vajadzīgo, tā būtu jāvienkāršo.
Turklāt būtisks ir balanss - tiem, kuri maksā nodokļus, mēģinām palīdzēt un rast kopīgu risinājumu viņu problēmām, bet saistībā ar tiem, kuri izteikti nemaksā nodokļus, ir jautājums par uzraudzību un kontroli.
Vēl viens aspekts ir saistīts ar mūsu pašu personālu, ar darba kvalitāti. Joprojām turpināsim pilnveidot atalgojuma sistēmu. Šis gads ir pirmais, kad darbiniekiem izteikti ir pamatalga un mainīgā daļa, kas atkarīga no darba rezultāta. Katram VID darbiniekam zināms, kādi rezultāti jāsasniedz, rudenī sāksies vērtēšana, mūsu budžets atļauj piemaksas, bet ne visi tās saņem, tas atkarīgs no vērtējuma, un, ja vērtējums zemāks, tad labi, ka cilvēks vispār algu saņem.
Vērtējat no tāda skatpunkta, lai vairāk naudas nodokļos tiktu iekasēts, vai ir vēl citi kritēriji?
Nē, noteikti ne tikai no tāda aspekta, lai vairāk naudas nodokļos tiktu iekasēts. Ir būtiski ievērot termiņus, kas likumā noteikti, būtiska ir kvalitāte - piemēram, ja tiesā apstrīd manu lēmumu, tad man ir svarīgs galīgais tiesas spriedums. Protams, visos gadījumos tiesā neuzvarēsim, bet es nosaku, cik procentos gadījumu jābūt mūsu taisnībai, jo tas liecina par to, cik pārdomāti esam sagatavojuši lēmumu.
Runājot par cīņu ar uzņēmējiem, kas nodokļus apzināti nemaksā, uz kurām nozarēm plānojat koncentrēties? Iepriekš bija zobārstniecība, bija autoservisi.
Patlaban jaunas nozares pārbaudīt nesākam, gribam pabeigt iesākto. Man ir ideja pievērst uzmanību namu īpašniekiem un namu apsaimniekotājiem, jo ļoti daudz sūdzību nāk par to, kā šajā nozarē tiek tērēta nauda, turklāt šajā jomā ir arī īpatnības attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli un ir iespēja manipulēt, bet te runa ir ne tik daudz par prevencijas pasākumiem, cik daudz par uzraudzību.