Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +4 °C
Viegls lietus
Piektdiena, 27. decembris
Inita, Elmārs, Helmārs

Tikai kopā varētu spēkoties ar Ušakovu

Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) ir ārkārtīgi spēcīgs kandidāts, kurš kvalitatīvi izmanto savā rīcībā esošo resursu, kas labējām partijām ir jāatzīst, - tāpēc tām jārēķinās, ka cīņa būs skarba, un jāapvieno spēki startam nākamā gada vasarā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, Dienai atzina Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars. Šonedēļ Vienotībai par kopīga saraksta veidošanu Rīgā notiek sarunas ar Reformu partiju, kuru iznākums kļūs skaidrāks nākamajā nedēļā, bet ar konkrētu piedāvājumu - programmu un sarakstu līderiem - partijas varētu iepazīstināt oktobrī.

Līdzīgi plāni ir arī pārējiem lielākajiem politiskajiem spēkiem. Visu Latvijai!-TB/LNNK izšķīrusies startēt ar atsevišķu sarakstu, bet Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) veidojošās partijas - Latvijas Zemnieku savienība un Latvijas Zaļā partija - pagaidām vēl nav vienojušās par kopīgu sarakstu, jo zaļie vēlas iet vieni.

Citam citu neapkarot

VL-TB/LNNK jau maijā aicināja koalīcijas partnerus no Vienotības un Reformu partijas vienoties par kopīgiem principiem, lai pēc vēlēšanām veidotu koalīciju arī Rīgas domē, Dienai atgādināja VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Ar to ir domāta korekta izturēšanās citam pret citu kampaņā, lai neatkārtojas tas, kas notika 2009. gada pašvaldību vēlēšanās, kad latviskās partijas cita citu apkaroja un vairākas palika zem iekļūšanai domē noteiktās 5% barjeras. «Mūsu mērķis ir panākt, lai pēc vēlēšanām Rīgā notiktu varas maiņa un koalīciju veidotu latviskās partijas,» sacīja G. Bērziņš. Apvienības valde uzskata, ka vēlētājiem ir jādod skaidrs signāls, ka tās neies kopā ar Saskaņas centru (SC), lai atbalstītājus pēc vēlēšanām nesagaida pārsteigumi. Līdzīgi uz nākamajām vēlēšanām raugās arī Sarmīte Ēlerte (Vienotība), kura sacīja: «Rīga būtu jāatdod atpakaļ Latvijai un Eiropai.»

Partneri tomēr nesteidz parakstīties zem šī aicinājuma un par pēcvēlēšanu attiecībām ar Saskaņas centru ir izvairīgāki. Līdz šim pieejamie pētījumi liecina, ka SC var iegūt gandrīz pusi vēlētāju balsu un varas nomaiņa būtu iespējama vienīgi tad, ja visi pārējie domē ievēlētie spētu vienoties gadījumā, ja tiem kopā ir vairākums. Reformu partijas priekšsēdētāja vietniece Sandra Sondore-Kukule atzina, ka sarunās ar Vienotību nevarēs izvairīties no jautājuma par attieksmi pret SC. Iepriekš viņa bija pieļāvusi, ka ar SC varētu nākties sadarboties. Vienotības aicinājums apvienot spēkus uz Rīgas domes vēlēšanām bija adresēts arī VL-TB/LNNK, bet Vienotība respektēs Nacionālās apvienības lēmumu startēt atsevišķi. Aptaujas liecina, ka atšķirībā no Reformu partijas (RP), kurai vienai būtu grūti iekļūt domē, VL-TB/LNNK šādas izredzes ir. SKDS direktors Arnis Kaktiņš gan norāda, ka RP iespējas vēl grūti vērtēt, jo tai ir tikai vienu vēlēšanu pieredze, un arī «tās notika īpašos apstākļos». Viņaprāt, pēc reitingiem vien nevar izdarīt secinājumus, nezinot, kādu resursu Reformu partija var piedāvāt.

Pagājušajās vēlēšanās Rīgas domē iekļuva četri no pieteiktajiem 17 politiskajiem spēkiem. Pārstāvniecību neieguva arī Visu Latvijai!, Tautas partija, TB/LNNK, Zaļo un Zemnieku savienība, Sabiedrība citai politikai un LSDSP - tā kopā tika pazaudēts ap 35 000 balsu. Tāpēc neizpratni var radīt Latvijas Zaļās partijas lēmums startēt atsevišķi. ZZS līderis Uldis Augulis no Zemnieku savienības arī to vērtē kā kļūdainu un centīsies partnerus pārliecināt iet kopā, bet LZP līdzpriekšsēdētājs Viesturs Silenieks uzskata - ja ZZS nav pārstāvēta domē, tad neko nevar zaudēt, bet iepriekš tieši, kopā ejot, tā šo pārstāvniecību neieguva. A. Kaktiņš saredz teiktajā savu loģiku - ZZS formātā rezultāti Rīgā apvienībai nekad nav bijuši spīdoši, tāpēc varot saprast «cilvēku lēmumu improvizēt, jo, ja darīs tāpat kā iepriekš, kāds gan pamats cerēt uz labāku rezultātu».

Līderus neatklāj

Vienotība uzsvaru liek uz piedāvājuma kvalitāti, nevis mēru kandidātiem, bet pieredze rāda, ka vēlēšanas izvēršas par līderu sacensību. Vienotība sola konkurētspējīgu saraksta pirmo numuru, taču ir iespaids, ka pagaidām notiek taustīšanās. Prāta vētrās tiek apspriestas kandidatūras, pēc tam šos uzvārdus «noplūdinot», lai redzētu sabiedrības reakciju. Tās attieksme ir pētīta arī socioloģiskajās aptaujās. Kā viens no Vienotības mēra kandidātiem izvērtēts aizsardzības ministrs Artis Pabriks, bet aptaujas liecinājušas - viņam ir atbalsts, bet cilvēki politiķi redz valdības, ne pašvaldības līmenī. Kandidātu vidū minēts arī premjera padomnieks Eiropas Savienības jautājumos Pēteris Viņķelis, kurš varētu līdzvērtīgi piedalīties milžu cīņās ar N. Ušakovu, bet diez vai asociējas ar darbu pašvaldībā. Ir iespaids, ka Vienotība un Reformu partija sabiedrībai varētu piedāvāt vēl kādu citu saraksta līderi. Pirms trim gadiem Vienotībā esošā SCP salīdzinoši labi nostartēja, pateicoties saraksta lokomotīvei Aleksejam Loskutovam.

Reformu partijā ir spriests par ekonomikas ministra Daniela Pavļuta un Saeimas deputāta Vjačeslava Dombrovska iespēju startēt uz Rīgas domi sarakstu galvgalī, bet V. Dombrovskis Dienai teica, ka neplāno kandidēt pašvaldību vēlēšanās. Lieti atgādināt, ka «mētāšanās» no Saeimas uz pašvaldību un pēc gada atkal atpakaļ uz parlamentu vēlētājos var radīt neizpratni. To Dienai atzina Saeimas deputāts U. Augulis, kurš arī minēts kā pirmais numurs Rīgā un kuram ir pašvaldības darba pieredze. Latvijas Zaļā partija sevi jau pieteikusi vēlēšanās līdzpriekšsēdētāja Raimonda Vējoņa vadībā. Abas ZZS veidojošās partijas par taktiku vēlēšanās cer izšķirties līdz 10. septembrim.

SC konkurence nebiedē

Saskaņas centra panākumu atslēga meklējama apvienības līdera N. Ušakova personā, bet - ne no saraksta ievēlēto deputātu frakcijā, par kuru zināms visai maz. Politiskie konkurenti ne reizi teikuši, ka N. Ušakovs nodarbojas ar tēla veidošanu, bet domi patiesībā vada citi cilvēki - viņa padomnieki un Rīgas vicemērs, Gods kalpot Rīgai! priekšsēdis Andris Ameriks. Abu kopīgi sākto vēlēšanu kampaņu grūti nepamanīt. N. Ušakovs Dienai atzina, ka ir nopietni apsvērta doma startēt ar kopīgu sarakstu, par ko galīgais lēmums tikšot pieņemts oktobrī.

Vēl nesen šķita, ka SC konkurentu Rīgā nav, tomēr daļu vēlētāju tam var atņemt PCTVL ar savu biedru īstenoto parakstu vākšanas akciju par nepilsoņu tiesībām saņemt Latvijas pilsonību, kas varētu būt tīkams priekšlikums arī SC vēlētāju daļai. Ieņemot rezervētu attieksmi, SC var noskaņot pret sevi šo savu atbalstītāju daļu. N. Ušakovs pašlaik ir atvaļinājumā, bet pēc tā viņam būs jāformulē attieksme pret šo iniciatīvu. Atbalstot to, SC riskē zaudēt piekritējus latviskajā vēlētāju daļā, ko jau atgrūda ar iesaistīšanos kampaņā par krievu valodu kā otru valsts valodu. To uzsvēra arī A. Kaktiņš, tomēr pieļāva, ka cilvēku atmiņa mēdz būt īsa un arī šāds «traumatisks pasākums» var aizmirsties.

N. Ušakovu konkurence nebaida, un viņš ir pārliecināts, ka SC saraksts uzvarēs, bet par otro vietu cīnīsies Vienotība ar VL-TB/LNNK, kas abas būšot nacionāli noskaņotas. «Mēs par nacionālajiem jautājumiem vispār nerunāsim, mūsu tematika būs sociālie, ekonomiskie jautājumi. Mēs visu, ko varējām, izdarījām, un par to arī runāsim, neko citu pat gribēdami nevarētu izdomāt,» sacīja Rīgas mērs un norādīja, ka labējām partijām būs salīdzinoši grūtāk runāt par rīdziniekiem svarīgām lietām. Sava taisnība ir, jo Vienotība kā domes opozīcija nav pratusi sevi parādīt vēlētājiem.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Kas notika pašvaldību vēlēšanās 2009. gadā

Rīgas domes vēlēšanās bija pieteikti 17 kandidātu saraksti.
No tiem
Rīgas domē iekļuva:
Saskaņas centrs - 34,29% (82 847 balsis)
Pilsoniskā savienība - 18,9% (45 677)
LPP/LC - 15,11% (36 521)
Jaunais laiks - 11,08% (26 767)
Rīgas domē neiekļuva:
(partijas, kas pārvarēja 1%)
Sabiedrība citai politikai - 3,83% (9252)
TB/LNNK - 3,3% (7973)
Zaļo un Zemnieku savienība - 1,98% (4782)
Tautas partija - 1,96% (4730)
Visu Latvijai! - 1,87% (4523)
LSDSP - 1,24% (3001)

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?