Jau pērnruden pieņemts lēmums JAS pārcelt uz pustukšo Lielupes vidusskolu, kas pedagogu un vecāku ieskatā nozīmējot skolas likvidāciju, taču Jūrmalas dome (JD) sola atkāpties no šī lēmuma tikai tad, ja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pilnībā atlaidīs JAS nomas maksu, ko IZM nepiekrīt darīt.
Ar skaļu skandālu pērnvasar tika apslāpēts mēģinājums pārtraukt JAS darbību, to pievienojot citai skolai. Tas tika darīts skolu tīkla reformu karstumā, kad valstī likvidēja vienu mazo skolu pēc otras. Formāli arī JAS iekļaujas mazo skolu kategorijā, jo, piemēram, pērn tajā mācījās vien 144 skolēni, tomēr JAS ir tik maza, jo piedāvā citu izglītības modeli. Mācību metodes paredz - katrs bērns strādā individuāli un skolotājs viņam ir konsultants. JAS sasniegumi uzskatāmi atspoguļojas, piemēram, skolēnu centralizēto eksāmenu rezultātos, kas ir ne tikai augstākie pilsētā, bet arī vieni no augstākajiem valstī. Šī iemesla dēļ IZM nesaskaņoja JAS reorganizāciju, taču JD izdevies atrast risinājumu, kā IZM atteikumu apiet. Proti, JD oktobra lēmums liecina, ka formāli tiek mainīta tikai JAS juridiskā adrese, pārceļot skolu uz Lielupes vidusskolu un saglabājot to kā patstāvīgu izglītības iestādi. Jūrmalas mēra vietnieks Māris Dzenītis uzsver, ka Lielupes vidusskola ir nepiepildīta, kamēr JD nākas nomāt JAS telpas no Bulduru dārzkopības vidusskolas (BDV). Tāpēc arī esot pieņemts lēmums JAS pārcelt uz pustukšo skolu, un M. Dzenītis ir pārliecināts, ka vienā ēkā vietas pietiks abām skolām. Ne tik pārliecinoša ir M. Dzenīša atbilde uz jautājumu, vai līdz 1. septembrim var paspēt JAS iekārtot jaunās telpās. «Remonts acīmredzot ir saplānots, un viss notiek,» viņš saka. Tiesa, kā liecina JD rīkojums, tikai 12. jūlijā SIA Jūrmalas namsaimnieks uzdots veikt remontdarbus telpās, kurās izvietos JAS.
No IZM valsts sekretāra Mareka Gruškevica (TP) un JAS pārstāvju izteikumiem gan secināms, ka būtībā JAS pārcelšana būtu vismaz tās reorganizācija, ja ne pat likvidācija. Dienai neizdevās sazvanīt Lielupes vidusskolas direktori, kura neatrodas Latvijā, taču citi uzrunātie norāda, ka arī viņa JAS pārcelšanu uz viņas vadīto skolu neuzskata par labāko iespēju. «Ja var ticēt abu skolu kolektīviem, vieta būs tikai saspiežoties,» saka M. Gruškevics. JAS direktors Egils Blūms stāsta, ka viņa vadītajai skolai piedāvāts viens Lielupes vidusskolas stāvs, no kura puse jau esot iznomāta. Tomēr saspiestība nav vienīgais pretarguments JAS pārcelšanai. Abām skolām esot atšķirīgi kārtības noteikumi, piemēram, JAS skolēniem aizliegts izmantot mobilos telefonus, košļenes un nav skaidrs, kā lielajā skolā izkontrolēt šādu noteikumu ievērošanu. Lielupes vidusskolai arī esot nepieciešams kapitālais remonts. «Protams, tā savā būtībā ir skolas likvidācija,» saka JAS vecāku padomes pārstāve Una Gavare, kura neredzot iespēju pastāvēt alternatīvai izglītībai, ja JAS pārceļ uz masu skolu. Tādā gadījumā daudzi vecāki izvēlēšoties bērnus no JAS izņemt. Tā rīkošoties arī U. Gavare, kura norāda, ka tad meklēs citas alternatīvās izglītības iespējas, un pieļauj, ka būs spiesta savām atvasēm izvēlēties mājapmācību.
Vecāku padomes pārstāves Ineses Voikas ieskatā ir nepieņemams JD mēģinājums Lielupes vidusskolas piepildījuma problēmas risināt uz JAS rēķina. Tagad gan šajā procesā ir iesaistīta vēl viena skola - BDV. Proti, dome pieļāvusi iespēju JAS saglabāt savā vietā, ja IZM kā BDV kapitāldaļu turētāja pilnībā atlaidīs JAS nomas maksu, kas gadā esot teju 20 tūkstoši latu. Pēc M. Dzenīša domām, tā nav tirgošanās, jo Veselības ministrija jau iepriekš pilnībā atlaidusi nomas maksu Vaivaru pamatskolai, kuras pārcelšana arī savulaik bija dienaskārtībā. Nomas maksas atlaišana būtu iespējama, ja JD nāktu pretī un atlaistu zemes nodokli, kas pašlaik liek BDV ik gadu domei pārskaitīt 15 500 latu, taču, ja tas nenotiek, BDV direktors Aivars Griķis neredz skaidrojumu, kāpēc uz vienas skolas rēķina būtu jāglābj otra. Arī M. Gruškevics pilnīgu nomas maksas atlaišanas iespēju neredz, jo IZM nebūtu iespēju kompensēt BDV tādā gadījumā negūtos ieņēmumus. Viņš neizslēdz iespēju nomas maksu samazināt, ja JD spēs piedāvāt aprēķinus, kas pamatos tādu nepieciešamību. Tomēr no M. Dzenīša teiktā izriet, ka JD nostājusies striktās pozīcijās - vai nu atlaist visu nomas maksu vai neko, jo, «ja Vaivaru pamatskolas gadījumā [nomas maksa] ir 0, arī šeit būtu jābūt 0». JAS pārstāvju izteikumi gan liecina, ka JAS pārcelšana varētu arī nedot ievērojamu finansiālu ieguvumu un īsākā termiņā drīzāk radītu «mīnusus». Piemēram, tad pašvaldībai būšot jāšķiras no 35 tūkstošiem latu, kas paredzēti Lielupes vidusskolas remontam, turklāt Lielupes vidusskolai esot iespēja iznomāt arī neizmantotās telpas, tā nopelnot 15 tūkstošus latu, taču to darīt JD neļaujot, jo telpas esot paredzētas JAS. Teju puse no JAS skolēniem nāk no citām pašvaldībām, kas nozīmē, ka spēkā ir starppašvaldību norēķini un, vecākiem izņemot atvases no pārceltās skolas, šī nauda pašvaldībai var aiziet gar degunu.
M. Gruškevics asi kritizē JD, norādot, ka tā, iestājoties par JAS pārcelšanu, nedomā par izglītības kvalitāti. Taču IZM rokas ir saistītas - likums neliek saskaņot skolas pārcelšanu ar IZM, tāpēc, lai arī ir apdraudēta skolas pastāvēšana, IZM neesot juridisku iespēju to aizkavēt. Arī pašvaldību lietu ministrija lūdz pārskatīt JD lēmumu vai arī sniegt tai informāciju uz vairākiem pagaidām neatbildētiem jautājumiem, piemēram, kādi bijuši lēmuma lietderības apsvērumi, kā tiks nodrošināta skolu akreditācijas un higiēnas prasību ievērošana.