«Šobrīd tie ir tikai riski. Pašlaik nav skaidrs, kā attīstīties situācija. Eiropas Savienība (ES) pašreiz nav lēmusi par ekonomiskām sankcijām. Patlaban sākt runāt par dažādiem skaitļiem būtu pāragri,» teica valdības vadītāja. Viņa iepriekš televīzijā teikto, ka sankcijas pret Krieviju Latvijai varētu maksāt vairākus simtus miljonus eiro, tagad dēvēja par aptuveniem aprēķiniem. «Es negribu nosaukt nozares, lai neizraisītu ažiotāžu, bet mums ir ļoti precīzi trīs variantu aprēķini,» teica valdības vadītāja.
Otrdien valdība aiz slēgtām durvīm apskatīja riskus, ko Latvijas tautsaimniecībai var nest notikumi Ukrainā. Straujuma nenoliedza, ka pesimistiskākais scenārijs - sadarbība ar Krieviju apstājas pilnībā - Latvijai maksātu 10% no iekšzemes kopprodukta. Vienlaikus šāda iespēja valdības vadītājas vērtējumā būtu nereāla.
Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) sacīja, ka pagaidām ES panākta vienošanās par politiskām sankcijām, taču amatpersonu saraksts, pret kurām tās vērstas, var tikt paplašināts. Tikai tad, ja ES sapratīs, ka šīs sankcijas nestrādā, var tikt lemts par sankciju trešo fāzi. «Latvija nav bijusi pati karstākā sankciju aizstāve, Latvija arī nav sēdējusi malā. [..] 30. gados Latvija sēdēja un klusēja. 1940. gads atnāca. Mums ir jāsaprot, ka mums ir jābūt ne histēriskiem, bet aktīviem starptautiskās sabiedrības locekļiem,» sacīja ārlietu ministrs.
Arī E. Rinkēvičs izvairīgi runāja par minētajiem iespējamiem attīstības scenārijiem. «Vismelnākais scenārijs ir karš mūsu reģionā,» viņš bilda. Savukārt taujāts, vai Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēl joprojām ir gaidīts viesis Latvijā, ārlietu ministrs atbildēja: «Krievijas prezidenta vizīte Latvijas Republikā šobrīd nav darba kārtībā.»