Taču pensiju 2. līmenis sniedz vēl vienu labumu. Uzkrātos līdzekļus var izmantot Latvijas tautsaimniecības labā. Pašlaik aptuveni 50% no pensiju 2. līmeņa līdzekļiem ieguldīti Latvijā. Salīdzinot ar mūsu Baltijas kaimiņiem, tas ir divas, pat trīs reizes vairāk. Latvijā ieguldījumos dominē valsts obligācijas un depozīti. Savukārt vislielākais pienesums tautsaimniecībai būtu ilgtermiņa ieguldījumi uzņēmumos, kas darbojas Latvijā, rada darbvietas, maksā nodokļus un palīdz attīstīties citiem uzņēmumiem.
Pensiju fondiem šajā ziņā ir priekšrocība - pieejama ir ilgtermiņa nauda, jo pašlaik 2. līmeņa dalībniekiem līdz pensijai atlikuši vidēji gandrīz 30 gadu. Cilvēkiem, kas tikai tagad sāk savas darba gaitas, tie var būt pat 45 gadi. Ilgtermiņa nauda ir unikāls instruments, ar ko veikt ilgtermiņa investīcijas. Kā zināms, daudzi ienesīgi projekti atdevi nesniedz uzreiz, bet tikai pēc laika. Ja neplāno nodarboties ar spekulācijām, tad ilgtermiņa naudas pieejamībai ir būtiska loma.
Kāpēc jau pašlaik pensiju fondi neiegulda ilgtermiņa projektos Latvijā? Atbilde ir vienkārša - pensiju fondiem šādas iespējas praktiski nav. Tā kā pensiju fondi pa tiešo nevar pirkt zemi vai nekustamos īpašumus, vai SIA daļas, ieguldījumu iespēju ir maz. Ieguldījumu iespējas biržā ir nelielas, jo trūkst lielu, labi pārvaldītu uzņēmumu, kuru akcijas būtu pieejamas brīvā apgrozībā. Maz ir korporatīvo obligāciju, maz arī riska kapitāla vai nekustamā īpašuma ieguldīšanas iespēju fondos. Tikai šīm iespējām parādoties, sniedzot tam valsts atbalstu un nepieciešamības gadījumā pat veicot likumdošanas izmaiņas, var šādas iespējas ar laiku radīt.
Kādas būtu tās jomas, kur pensiju fondi pašlaik Latvijā varētu ieguldīt? Pirmkārt, biržā kotētie uzņēmumi - būtu vērts apsvērt iespēju biržā kotēt daļu valstij piederošo uzņēmumu. Otrkārt, riska kapitāls - ir jāturpina līdz šim aizsāktā pozitīvā prakse veidot jaunus riska kapitāla fondus, kas var veikt ieguldījumus jaunu un inovatīvu uzņēmumu kapitālā. Treškārt, infrastruktūras ieguldījumi, piemēram, maksas ceļi vai slimnīcas, kas kā publiskās un privātās partnerības projekti daudzās valstīs attīstījušies ar pensiju fondu palīdzību. Ceturtkārt, energoefektivitātes projekti, piemēram, ēku siltināšanas projekti, kuriem ilgtermiņa pensiju līdzekļi varētu sniegt nepieciešamo finansējumu. Piektkārt, nekustamais īpašums - ieguldījumi gan meža un zemes iegādē Latvijā, gan arī investīcijas komerciālā un industriālā nekustamā īpašuma tirgū. Sestkārt, korporatīvās obligācijas - labs piemērs ir Latvenergo obligāciju emisija, kas, cerams, kalpos par piemēru arī citiem.
Kā var secināt, ieguldījumu potenciāls Latvijā ir. Turklāt ir arī potenciāls ar ieguldījumiem sasniegt labu ienesīgumu pensiju plānu dalībniekiem un vienlaikus arī stimulēt tautsaimniecības attīstību. Iespējas ir enerģiski jārada. Šis darbs jau aizsācies, un pensiju fondi sper reālus soļus, lai no vārdiem pārietu pie darbiem.
*Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs