Drīz spēlēs balles
Kristiāna Kalniņa savu uzņēmējdarbību Rīgas DJ skolā vērtē lakoniski: «Mēs augam. Šobrīd vēl esam bērnu autiņos, bet ir sperti pirmie sekmīgie soļi, un ir izpratne, kuros punktos ir jāpiestrādā.»
Viņa uzskata, ka viņas biznesa stiprā puse ir komanda: DJ Rudd, DJ Dub:Ra un skreča meistars DJ Aspirīns. Savukārt uzņēmējdarbības vājā puse izrādījusies sezonalitāte - vasarā, kā atklājies, cilvēki ne pārāk grib mācīties. «Protams, bija iespēja skolu vērt vaļā rudenī, bet bija risks, ka telpas Ģertrūdes ielā sev paņemtu kāds cits uzņēmums,» Kristiāna spriež, tomēr kopumā ir optimistiski noskaņota. Ar katru jaunu audzēkņu grupu tiek pierādīts - tā lieta strādā, un bizness ir dzīvotspējīgs. «Divi no mūsu izlaidumiem jau spēlēs pirmās Jaungada balles un saņems pirmos honorārus, kas nozīmē, ka ieguldīto izglītībā drīz atpelnīs,» uzņēmēja priecājas. Tiesa gan, Rīgas DJ skolā apzinās arī biznesa riskus - piemēram, ka ne vienmēr var atļauties nopirkt pašas jaunākās iekārtas, bet tehnoloģijas attīstās nemitīgi, visu laiku iznāk jauns aprīkojums.
Jāturpina investēt
Kā sava uzņēmuma lielāko spēku Edgars Dzalbe, dzintara tekstila ražotnes Ambline pārdošanas vadītājs, min produkta ekskluzivitāti un kvalitāti. «Šobrīd neviens pasaulē neko tādu nepiedāvā, un tā ir lieta, kas jāizmanto. Tādēļ es visus savus spēkus un laiku ieguldu eksporta tīklu meklējumos,» viņš teic.
Vājākais punkts šajā eksporta izturības maratonā gan ir ierobežotie resursi - jo nav zināms, cik ilgi būs jāiegulda un kad darbs beidzot nesīs atdevi. «Ir risks, ka var beigties līdzekļi, nesagaidot rezultātu,» skaidro uzņēmējs, tomēr, runājot par tālākajām uzņēmējdarbības iespējām, viņš ir noslēpumains: «Viss jau patiesībā reizē ir un nav mūsu rokās.»
Ja patīk, veiksme būs
Diāna Ozoliņa savas autonomas Minivenunoma.lv spēku saskata individuālā pieejā klientam un elastīgā darbalaikā: «Ir iespēja nomāt auto brīvdienās, agri no rīta vai vēlu vakarā. Tagad, kad populāra jaunā aviokompānija Wizz Air, klienti arvien biežāk auto nodod lidostā trijos naktī. Par to neprasām papildu maksu.»
Biznesa trūkumi, īpašnieku vērtējumā, patlaban ir nepietiekami lielais autoparks un pārāk mazās īpašnieku zināšanas par interneta mārketingu. «Tāpat mums trūkst zināšanu par logo, mājaslapu izstrādi, un tās ir jūtami nepieciešamas, jo ir ļoti grūti atrast šajā jomā zinošus cilvēkus,» teic Diāna. Kā lielākos uzņēmējdarbības riskus viņa saskata auto nozagšanu vai avārijas, tāpat negodprātīgs nomnieks var nomainīt automašīnas detaļas, kā arī izdarīt ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus, par kuriem sods var tikt piestādīts auto īpašniekam - nomai.
«Bet mūsu lielākā iespēja ir attīstība. Mūsu uzņēmuma efektivitāte ir tieši proporcionāla ieguldītajam darbam un finansēm. Neviens bizness nav labāks vai sliktāks par kādu citu, katrā biznesa jomā ir savi līderi un «miljonāri». Tas atkarīgs no veiksmes, no uzņēmēja patikas - ja cilvēkam patīk tas, ko viņš dara, viņš savā uzņēmumā iegulda daudz pūļu un laika, uzņēmums nevar būt neveiksmīgs,» Diāna spriež.
Joma ar pieprasījumu
«Privātais bērnudārzs un bērnudārzs kā tāds ir ļoti pieprasīts pakalpojums, jo to trūkst un pašvaldība nevar nodrošināt dārziņu pilnībā visiem bērniem. Tādēļ šajā jomā ir iespēja izpausties privātajam sektoram. Tomēr jāpiebilst, ka privātā bērnudārza dibināšana un izveidošana vairāk būtu jāpielīdzina sirdsdarbam. Jo nevar izveidot bērnudārzu, ja nepatīk bērni,» stāsta Dūdiņdārza īpašniece Elīna Pļaveniece, komentējot pašas izraudzīto biznesa sektoru un tā perspektīvas. «Ir daudzas lietas, kas jāzina, daudzi likumi un normatīvi, kas jāievēro, un uzņēmējs nevar būt tendēts tikai uz peļņu. Tu esi atbildīgs par daudzām lietām un par pašu svarīgāko - citu cilvēku bērniem -, viņi tev uztic savu visdārgāko. Strādājot bērnudārzā, gan man kā vadītājai, gan pedagogiem un auklītēm ir jābūt ļoti zinošiem, pieredzējušiem, jāpārzina ļoti plašs zināšanu spektrs.» Uzņēmēja stāsta, ka darbs ar un ap bērniem sniedz daudz pozitīvu emociju, prieka un gandarījuma par to, ko spēj viņiem sniegt. «Prieks ir tad, ja gan bērni, gan vecāki un darbinieki ir apmierināti,» Elīna rezumē.
Spēks - spējā pielāgoties
Taujāts, kā sāktā uzņēmējdarbība izskatās paša acīm, Indulis Uškāns no kokapstrādes uzņēmuma Imelh atbild: «Šobrīd es savu biznesu vērtēju labi. Protams, realitāte gluži nesaskan ar visu, kas bija ieplānots, tomēr kā stiprās puses es redzu sava uzņēmuma ātro spēju pielāgoties un izpildīt jebkādus kokapstrādes nozares pasūtījumus, izgatavojot ne tikai mēbeles no veca koka, bet arī balkonus senatnīgā stilā no jauniem kokmateriāliem, dāvanu kārbiņas un visu ko citu.»
Indulis gan arī apzinās, ka no paša neatkarīgus apstākļus nav iespējams paredzēt, un tas, viņa skatījumā, ir lielākais biznesa vājums un risks. «Tie paši darbinieki vai tirgus pārmaiņas,» viņš min piemērus. Savukārt par sava uzņēmuma iespējām augt un plaukt Indulis ir visai pārliecināts. «Kokapstrāde šai valstī vienmēr būs nozīmīga nozare, un profesionāli galdniecības pakalpojumi vienmēr būs nepieciešami,» viņš saka.
Gatavas mācīties
Lai arī biznesa veidošana rit gausāk, nekā gribētos, arī Zane Ruģēna-Bojāre, Liene Brizga-Kalniņa un Jeļena Žimaļina, kas attīsta bērnu ekokokvilnas apģērbu līniju Linden&Oak, ir optimistiski noskaņotas. «Mūsu stiprā puse ir ideja par produktu, kas ir ilgtspējīgs un ekoloģisks visās nozīmēs: organiskā kokvilna, ilgstoša izmantošana, videi draudzīgs iepakojums - viss no sākuma līdz beigām ir tāds, kas mums pašām liekas atbilstošs ekoloģiska produkta principam. Un otrs - tie ir apģērbi ar pievienoto vērtību - tādi, kas bērnus iesaista, tādi, kas mudina vecākus audzināt bērnus vienkārši un dabīgi, kopīgi pavadot laiku,» raksturo Liene.
Viņa arī labi saprot uzņēmuma pašreizējo vājumu: «Pilnīgi skaidrs, ka vājā puse ir, ka neviena no mums nav 100% atdevusies tieši šim projektam, izvirzot to par pirmo prioritāti. Taču Zane no decembra to mainīs, līdz ar to vājo pušu mums vairs nebūs. Tas tā - pa jokam -, bet risks un vājums varētu būt arī tajā, ka bērnu apģērbu tirgus ir ļoti piesātināts un mums vajag būt ļoti precīzām, lai nokomunicētu mūsu produkta atšķirību. Tāpat pie vājajām pusēm varbūt var pieskaitīt to, ka nepārzinām tirdzniecības sfēru, bet, no otras puses - mūsdienās cilvēki visu laiku mācās, apgūst jaunas lietas, tāpēc neuzskatām to par šķērsli,» skaidro Liene.