Rīt, 12. februārī, pirmizrādi piedzīvos režisora Ivo Brieža un norvēģu režisora Mortena Travika dokumentālā filma Nacionālais pieskāriens. «Tas ir pieskāriens nacionālajai tēmai Latvijā,» tā par savu darbu īsumā saka I. Briedis, kura iecere bijusi parādīt daudzšķautņainās latviešu un krievvalodīgo attiecības.
«Man vienmēr licies interesanti tas, ka Latvijā ir dažādi vērtību lauki - teritoriāli dzīvojam vienā vietā, bet emocionāli un intelektuāli esam dažādi,» stāsta I. Briedis. «Lai izprastu situāciju Latvijā, divkopienu sabiedrību, ir pieaicināta ārzemju persona, kura var uz lietām Latvijā paskatīties neitrāli, novērtēt pie mums notiekošo. Un tā sākas stāsts - visi satiekas Jāņos, jo tos svin gan latvietis, gan krievs. Un ja vēl līdzi ir starpnieks - norvēģis, kurš saprot, kas ir pilsoniska sabiedrība, un pārvalda arī krievu valodu, tad ir cerība, ka notiks integrācijas brīnums… Tikai kurš kuru integrēs?» rakstīts filmas anotācijā. I. Briedis piebilst, ka filmas morāle tomēr esot: «Neviens svešais nevar ne ieraudzīt, ne pastāstīt to, kas notiek mūsu sabiedrībā. Ja vispār iespējams no tās kaut ko saprast, tad tie esam mēs paši, kas to var izdarīt.»
Nacionālais pieskāriens mēģina rādīt, ko nozīmē dzīvot starp divām kultūrām - kopienām. «Tāpēc arī pieskāriens. Tam ir ne tikai dziļi simboliska, bet arī terapeitiska nozīme,» saka I. Briedis. Filmas stāsts veidots kā ceļojums pa vietām, kur dzīvo cittautieši, - Bolderāja, Jelgava, Rīga. «Ikdienā mēs pie šiem cilvēkiem nenokļūtu - mēs aizvedam skatītāju tur, kur paši nekad neietu,» par nejauši iepazītiem svešiniekiem stāsta režisors. Autori sastop cilvēku, kurš rāda - ja ir kopējs mērķis un nodarbošanās, pazūd atšķirīgās lietas. «Visa filma ved uz to, ka, ja mēs gribam paskatīties uz otru, jāsaprot, kas mēs paši tādi esam.»
Režisors atzīst, ka viņu pašu interesē nacionālā tēma. Sabiedrībā notiekošās saķeršanās starp krieviem un latviešiem tieši vai netieši bieži aizskarot arī viņu. «Sākam kliegt... neargumentēti un stulbi... Tad sāku domāt, ka latvieši kliedzot nav neko gudra tauta, bet, šādi domājot, es taču apvainoju latviešus, nedrīkst... Un, tā domājot, nonāku pie secinājuma, ka viss notiekošais ir arī mana atbildība,» domā Ivo Briedis.
Viņš atklāj, ka tapušā darba ietvaros viņa paša attieksme pret filmā notiekošo netiek slēpta. «Jāatzīst, ka nebiju plānojis, ka pats būšu redzams filmā, bet nācās iejaukties, jo, ja pats nedarīsi, tad cits manā vietā to arī neizdarīs. Vien jāatzīst - tas nav patīkami, bet filma maina arī mani,» saka Ivo Briedis.
Dokumentālās filmas Nacionālais pieskāriens pirmizrāde 12. februārī plkst. 19.00 kinoteātrī K.Suns.