Nupat noslēdzies ES Kohēzijas fonda līdzfinansētais projekts «Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos». Tā mērķis - nodrošināt kvalitatīva dzeramā ūdens pieejamību katram Latvijas iedzīvotājam un veicināt vides piesārņojuma mazināšanu ilgtermiņā - ir sasniegts, un 18 Latvijas pašvaldībās patiešām kvalitatīva dzeramā ūdens pieejamība ir nodrošināta. Pašlaik, kad darbs jāturpina pārējās pašvaldībās, aktuāli palikuši divi jautājumi: vai pienācīgi spējam novērtēt iedzīvotāju ieguvumu no projekta ilgtermiņā un vai bezprecedenta pieredze pašvaldību iepirkumu izstrādē liks pārdomāt to organizāciju.
Ūdenssaimniecības projekta ietvaros izbūvētas divas jaunas un rekonstruētas 12 esošās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas; izbūvētas četras jaunas un rekonstruētas 10 esošās dzeramā ūdens sagatavošanas stacijas; izbūvēti 102 km kanalizācijas tīklu un 69 km ūdensapgādes tīklu, būtiskākais ieguvums ilgtermiņā ir mūsu upju, ezeru un līdz ar to arī Baltijas jūras ekosistēmas saglabāšana. Šī konkrētā projekta «Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos» ietvaros ir ievērojami samazināts notekūdeņu piesārņojums Daugavā, Gaujā, Vaidavā, Abulā un Sulas upē, Dagdas ezerā un Dūņezerā un līdz ar to arī Rīgas jūras līcī. Liela daļa no projektā paveiktajiem darbiem iedzīvotājiem ikdienā nav sajūtami un ar aci saredzami, jo cauruļvadi ir izbūvēti zem zemes, arī attīrīšanas iekārtu un dzeramā ūdens sagatavošanas staciju iekārtas nav pieejamas, bet neatkarīgi no tā katram ir jāapzinās, ka šo projektu finansiālais ieguldījums ir nozīmīga investīcija mūsu dzīves kvalitātes uzlabošanā ilgtermiņā.
Viens no būtiskākajiem projekta ieguvumiem ir arī jaunu pieslēgumu pieejamības nodrošināšana iedzīvotājiem, kas ļauj izmantot maģistrālo kanalizācijas un ūdensvada pieslēgumu. Lai noteiktu, cik procenti iedzīvotāju patlaban saņem ūdenssaimniecību uzlaboto pakalpojumu, aprēķini ir jāveic nevis pēc kopējā iedzīvotāju skaita pašvaldībā, bet gan ņemot vērā aglomerācijas teritoriju un iedzīvotāju ekvivalentu. Šo terminu skaidrojums varētu būt šāds: aglomerācija ir teritorija, kurā notiek sabiedriski aktīva darbība un ir noteikts iedzīvotāju blīvums, savukārt iedzīvotāju ekvivalentu rēķina, ņemot vērā arī ražotnēs un uzņēmumos strādājošos, kas uz darbu var ierasties no citām pašvaldībām. Katra pašvaldība ir atbildīga par aglomerācijas teritorijas noteikšanu, līdz ar to tas ietekmē arī iedzīvotāju skaita procentuālo daļu, kas saņem kvalitatīvu ūdenssaimniecību pakalpojumu.
Ūdens kvalitātes uzlabošana ir būtiska ne tikai no cilvēcīgā komforta, vizuālā un estētiskā viedokļa, bet arī no ekonomiskā aspekta. Līdz šim iedzīvotāji bija pieraduši ikdienā izmantot veikalos nopērkamo dzeramo ūdeni no pudelēm, bet šo ieradumu lielā daļā Latvijas varēs aizmirst, jo pašvaldības, kas dzeramā ūdens sagatavošanas stacijas ir rekonstruējušas vai izbūvējušas kompleksi kopā ar cauruļvadu rekonstrukciju, nodrošina nemainīgu ūdens kvalitāti no atdzelžošanas stacijas līdz katra iedzīvotāja mājai. Ūdens bez dzelzs, kaļķa vai citiem piemaisījumiem paildzinās gan sadzīves tehnikas, piemēram, tējkanas un veļasmašīnas kalpošanas laiku, gan arī boileru un cauruļvadu efektīvu ekspluatāciju.
Austrumlatvijā ūdenssaimniecību projekti realizēti veiksmīgi, bet daudzviet citos Latvijas reģionos iedzīvotājiem joprojām kvalitatīvs dzeramais ūdens nav pieejams. Tādēļ arī pēc pašreiz uzsākto un tūlīt izsludināto ES līdzfinansēto projektu realizācijas darbs ūdenssaimniecību attīstībā neapstājas. Turpinot darbu pie ūdenssaimniecības projektiem pārējās pašvaldībās, jāpārdomā kāda būtiska «sāpe», ko ūdenssaimniecības projekti vēlreiz aktualizēja, proti - pašvaldību iepirkumu nolikumu izstrāde un tajos iekļauto kritēriju sabalansēšana, lai nodrošinātu pašvaldībai izvēles iespējas no konkurētspējīgiem uzņēmumiem. Uzņēmumu spēja nodrošināt šāda apjoma un nozīmes projektu realizāciju ir būtisks diskusiju objekts pašvaldību iepirkumu organizācijā, radot jautājumu - vai iepirkumu organizācija ir atbilstoša to mērķim un spēj nodrošināt kvalitatīvu darba izpildi? Nepretendējot uz gudriem spriedelējumiem un vainīgā meklēšanu, jāatzīst, ka Latvijā publisko iepirkumu nolikumos vērojamas divas galējības - pārāk nenoteikti kritēriji, kas ļauj konkursā piedalīties ikvienam būvuzņēmējam un apgrūtina izvērtēšanu pašiem iepirkuma organizatoriem, vai arī pārāk stingri un konkrēti kritēriji, kas samazina pretendēt spējīgo uzņēmumu skaitu un līdz ar to arī pašvaldības izvēles iespējas.
Izmantojot apjomīgā Austrumlatvijas upju baseina projekta pieredzi, ir veikti aptuveni aprēķini, kas norāda par līdzīga apjoma projektu nepieciešamību arī turpmākajos gados, lai varētu nodrošināt augstas kvalitātes dzeramā ūdens pieejamību vismaz 95% Latvijas iedzīvotāju un veicinātu efektīvu notekūdeņu attīrīšanu, piedāvājot pieslēgties maģistrālajam kanalizācijas vadam arī vismaz 95% iedzīvotāju.