Šķēle, visticamāk, bijis iesaistīts tā sauktās digitālās TV afēras kaldināšanā un, iespējams, ir saistīts ar vēl vairākiem citiem pretrunīgi vērtētiem darījumiem, kuros izmantojis savu politisko ietekmi, šobrīd ar tiem var būt par maz, lai juridiski pierādītu TP līdera vainu.
Rafinētas ārzonu shēmas, profesionāli konsultanti un «klusējoši» advokāti ir galvenie vairogi, kas sargā A. Šķēli. Prokuratūra no izmeklēšanas sola neatkāpties, vai A. Šķēles vairogi salūzīs - rādīs laiks.
Grūti pierādīt
Esot skaidrs, ka desmitus miljonus vērtās digitālās TV lietas kaldināšana nenotika bez A. Šķēles līdzdalības, tomēr izredzes to pierādīt juridiski šobrīd varot saukt par mazām. Tik skaudra ir ar digitālās TV lietu saistītu profesionāļu atbilde uz Dienas jautājumu, vai no Gērnsijas saņemtie dokumenti, kuri apliecina, ka A. Šķēles ģimenes locekļi, iespējams, bijuši digitālās TV ieviešanā iesaistītas britu pastkastītes firmas Kempmayer Media Limited (Kempmayer) patiesā labuma guvēji, var novest A.Šķēli uz apsūdzēto sola.
Tas tā ir, jo, kā ļauj secināt izmeklēšanā līdz šim noskaidrotais, A. Šķēle savu iespējamo saistību ar digitālās TV lietu un Kempmayer patiesā labuma guvējiem ir paslēpis treknā ārzonu firmu un trastu sīpolā. Lai nepārprotami pierādītu A. Šķēles saistību ar digitālās TV lietu, izmeklētājiem būtu jāiegūst ar viņā vārdu saistītā Gērnsijas trasta un ārzonu firmu patiesā labuma guvēja deklarācijas, kas apliecina īpašumtiesības. Tas prokuratūrai līdz šim nav izdevies. Gērnsijas firmas grāmatveža Maikla Neigla liecības rādot virzienu, taču juridiski nepierādot A. Šķēles saikni ar Kempmayer īpašniekiem. Būtisku pavērsienu A. Šķēles lietai dotu, piemēram, viņa bijušā advokāta Jāņa Lozes sadarbība ar prokuratūru, liecinot pret A. Šķēli. Taču J. Loze, lai arī jau vismaz pāris gadus pārtraucis sadarbību ar A.Šķēli, klusē un, visticamāk, turpinās to darīt.
Punktu neliks
Tiesa, visai skeptiskās prognozes par A. Šķēles pievienošanos 20 digitālās TV lietā jau apsūdzētām personām nenozīmē, ka prokuratūra nobriedusi pielikt punktu kriminālprocesam, kurā tā šķetina Kempmayer patiesos īpašniekus. Pēc Dienas rīcībā esošām ziņām, izmeklēšana šajā lietā tiek turpināta, tās izbeigšana netiek plānota. Prokuratūra šai kriminālprocesā ir nosūtījusi virkni tiesisko palīdzības lūgumu uz ārzonu jurisdikcijām. Noprotams, ka no atsevišķām ārzonu izmeklēšanas iestādēm atbildes saņemtas un to informācija var kalpot par jauniem pierādījumiem pret personām, kas jau ir apsūdzētas digitālās TV lietā.
Rāda ietekmi
Faktiski šobrīd prokuratūras Rīgas apgabaltiesā pirmdien iesniegtie, no Gērnsijas varas iestādēm saņemtie papildu pierādījumi vairāk kalpo kā spogulis A. Šķēles ārzonās slēptā biznesa aizkulisēm.
M. Neigla pratināšanas liecības un izmeklētājiem nodotie dokumenti ļauj spriest ne tikai to, ka viņa meitas un šķirtā sieva bijušas patiesā labuma guvējas Kempmayer, bet apliecina arī, ka pretēji kategoriskiem noliegumiem A. Šķēle, visticamāk, bijis saistīts gan ar Latvijā lielākā vēja enerģijas parka izveidošanu pie Grobiņas, gan ar pretrunīgi vērtēto valsts a/s Latvijas kuģniecība privatizāciju. Proti, M. Neigla sarakste ar A.Šķēles advokātu J. Lozi ļauj secināt, ka jau 2002. gada nogalē tiek organizētas kopīgas tikšanās Rīgā, kuru darba kārtībā ir jautājumi gan par Kempmayer, gan vēja enerģijas projektu, gan kāds līgums par pārdošanu starp trīs ārzonām, no kurām divas - Ojay un Eastgate Properties - bija nepilnu 28% Latvijas kuģniecības akciju īpašnieces. Lai arī šai sarakstē, kā adresāts nav minēts A. Šķēle, no M. Neigla piezīmēm un pratināšanas liecībām var nojaust, ka J. Loze viņa izpratnē bijis A. Šķēles advokāts, kas pārstāvējis savu klientu. Tas vedina spriest, ka A. Šķēle 2002.gadā, aizvien vēl būdams Saeimas deputāts, ārzonu firmu aizsegā, iespējams, iesaistījies darījumos, kuru īstenošanai izmantojis politisko ietekmi.
Vienīgais vēja enerģijas projekts, par kuru 2002. gadā kopīgās sanāksmēs varēja spriest M. Neigls un A. Šķēles advokāts J. Loze, bija vēja parks pie Grobiņas, kurš piederēja firmai Rets investīcijas. 2000. gada maijā licences šī vēja parka darbībai, mazpazīstama uzņēmēja Jura Kajaka dibinātām firmām, būdams premjera amatā, izsniedza A. Šķēle. Jau neilgi pēc tam radās aizdomas, ka šis projekts pieder A. Šķēlem, taču viņš to noliedza. Oficiāli par Grobiņas vēja parka īpašnieku A. Šķēles meitām un sievai pastarpināti piederošs uzņēmums kļuva 2006. gada rudenī.
To, ka Latvijas kuģniecības privatizācija tika īstenota, sadarbojoties divu oligarhu - A. Šķēles un Ventspils mēra Aivara Lemberga - grupējumiem, neoficiāli apliecinājušas vairākas tajā iesaistītas personas. J. Lozes sarakste ar M. Neiglu stiprina šo versiju.
Pats A. Šķēle šobrīd klusē. Atbildes ne uz vienu no Dienas pirmdien nosūtītajiem jautājumiem - par saņemtajiem dokumentiem no Gērnsijas un M. Neigla minēto ārzonu saistību ar sevi - A. Šķēle otrdien Dienai nesniedza. Līdzīgi - ar klusēšanu vai asi atcirstām atbildēm, ka nekomentēs - A. Šķēle uz Dienas jautājumiem par pretrunīgiem darījumiem atbildējis jau līdz šim.