To slavē arī EM pārstāvji, uzskatīdami, ka šāda koncepcija Latvijai ļaus sevi prezentēt kā zaļā tūrisma galamērķi un nepiesārņotā vidē audzētu produktu izcelsmes valsti.
Izvērtēs sarunu ceļā
Par iespēju veidot Latvijas tēlu izstādē Milānā sacenšas divas personu apvienības. Paviljona kā ozola idejas autori ir SIA Positivus Event, SIA Made arhitekti, SIA McCANN Rīga un Rolands Pēterkops. Savukārt caur četru gadalaiku ciklu valsti reprezentēt iecerējuši SIA DDB Worldwide Latvia, SIA Sarma&Norde arhitekti, SIA Sabiedrisko attiecību aģentūra PR Stils un SIA Kultūras projektu aģentūra Indie.
Kā tiks izvēlēts uzvarētājs, līdz galam gan vēl nav skaidrs. Konkursa nolikumā teikts, ka izvērtējums notiks sarunu ceļā un tā galvenais kritērijs būs saimnieciskais izdevīgums. EM Uzņēmējdarbības departamenta Expo Milano projekta vadītājs R. Stafeckis norāda, ka izmaksās pretendentiem jāiekļaujas, tomēr primārā būšot pati ideja un paviljona saturiskā koncepcija. U. Brikmanis piebilst, ka Latvijai šajā izstādē jāspēj pārdot savu unikālo ekoloģiskās saimniekošanas pieredzi un jāpārliecina, ka esam īstais kultūras tūrisma galamērķis. Galavārdu par uzvarētāju teiks EM iepirkumu komisija ar EM valsts sekretāru Juri Pūci priekšgalā.
Expo izstādei Milānā Latvija atvēlējusi četrus miljonus latu - tas ir apmēram par pusotru miljonu vairāk, nekā tērēts dalībai 2010. gada izstādē Šanhajā. «Ķīnā bija lētāks darbaspēks un zemākas personāla uzturēšanās izmaksas, Itālijā tas viss ir dārgāks,» atšķirību pamato R. Stafeckis. Lielāko izmaksu pozīciju - 1,7 miljonus - veido paviljona projektēšana un būvniecība, 800 tūkstošu paredzēts personāla izmaksām, teju pusmiljons - pasākumu programmai un projekta vadībai, vēl apmēram tikpat - mārketingam. Jau zināms, ka to Itālijā izvērsīs Tūrisma attīstības valsts aģentūra un nodibinājums Rīga 2014. Pirms tam gan jāizvēlas projekts, un R. Stafeckis sola, ka tas tikšot izdarīts līdz gada beigām. Jautāts, vai pietiks laika sagatavoties izstādei un neatkārtosies Šanhajas gadījums, kad Latvijas vēja tunelis tika būvēts steigā trīs mēnešus pirms izstādes, R. Stafeckis atbild, ka šobrīd grafiks tiekot apsteigts par gadu, tāpēc laika esot gana.
Tikmēr abas sacensības finālā nokļuvušās personu apvienības pilnībā pārņemtas ar savām idejām. Viena no ozola koncepcijas autorēm - arhitekte Linda Krūmiņa - atklāj, ka šis koks izvēlēts gan kā valsts simbols no piecu latu naudaszīmes un ekoloģisks izejmateriāls, gan tāpēc, ka zemzaru telpa izstādes apmeklētājiem ļaus piedzīvot Latvijas dziedošo ekosistēmu. Ja uzvarēs šis projekts, Latvijas stendā apmeklētāji varēšot ne vien dzirdēt daudzdimensionālus dabas skaņdarbus un sajust gaisa vēsumu, mitrumu un koka lapotnes kustību, bet arī, izmantojot īpašus čipus, iegūt dažādu informāciju par Latviju. Savukārt otrs - četru gadalaiku projekts - paviljonu no ārpuses paredz veidot askētisku, bet iekšpusē inscenēt četras sezonas, ko apmeklētāji varēšot iepazīt gan ar tausti, gan caur smaržu un garšu: «Uz gadalaikiem balstītas ne vien mūsu tradīcijas, bet arī saimniecība, tāpēc liela loma būs ēdieniem - gribam uz izstādi vest produktus no Latvijas bioloģiskajām saimniecībām un gatavot no tiem visiem gadalaikiem raksturīgus ēdienus, ko apmeklētāji varēs iegādāties savai maltītei,» atklāj viens no projekta autoriem - arhitekts Visvaldis Sarma.
Risks pazust starp citiem
Abi pretendenti padomājuši arī par sava paviljona iespējamo izmantošanu pēc izstādes beigām. Ozola būvē varētu ierīkot lata muzeju, bet četru gadalaiku projektu - pārvērst tūrisma objektā. R. Stafeckis gan šo ideju lidojumu piezemē, sakot, ka tas būšot atkarīgs no ekonomiskiem aprēķiniem. Latvijas World Expo 2010 paviljons tika pārdots izsolē kādam Ķīnas uzņēmumam un iegūtā summa - 625 600 latu - ieskaitīta valsts budžetā.
Par Latvijas iespējamo nepiedalīšanos 2015. gada Expo neesot varējis būt ne runas - EM nepieciešamību sevi reklamēt Itālijā pamato ar to, ka izstādes norises pirmajos divos mēnešos Latvija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts. Ekonomists Jānis Ošlejs uzskata, ka dalība izstādē Latvijai svarīga, lai piesaistītu investorus no Eiropas.
Uz veidu, kā to iecerēts darīt, skeptiski raugās SIA Aerodium valdes priekšsēdētājs Ivars Beitāns. Viņa veidotais vēja tuneļa paviljons iepriekšējā Expo izstādē Ķīnā izpelnījās nedalītu publikas uzmanību, bet ne vienā, ne otrā Milānai paredzētajā projektā I. Beitāns lielu apmeklētāju piesaistes potenciālu nesaskata: «Patriotisms - tas ir forši, bet tas, kas svarīgs latviešiem, ne vienmēr interesē citus. Problēma ir arī tā, ka grib pateikt visu uzreiz, līdz ar to vēstījums var izplūst un pazust starp citiem - vairāk nekā divsimt - paviljoniem.»