Vēl pirms pusotra gada gan valdes mēdza saukt par uzblīdušām, tajās bija pieci cilvēki (tagad - līdz trim), un viņu atalgojums bija vismaz divas vai divarpus reižu lielāks. Taču daudz sarežgītāks ir jautājums par administrācijas izmaksām. Vai tās ir lielas vai mazas, skaidrības nav arī slimnīcu kapitāldaļu turētājai Veselības ministrijai (VM).
VM valsts sekretārs Rinalds Muciņš nevar skaidri atbildēt, kā nākas, ka divās valstij piederošajās slimnīcās - Bērnu slimnīcā un P. Stradiņa slimnīcā - administrācijas izmaksas pērn bijušas aptuveni miljons latu, savukārt Austrumu slimnīcā, kura uzņem vairāk pacientu un kurā ir lielāks darbinieku skaits, tikai aptuveni pusmiljons. Šādus datus Diena atrada visu triju slimnīcu 2009.gada pārskatos, kurus saņēmusi VM. Aptuveni pusi šajās izmaksās aizņem administrācijas atalgojums, tiesa, katra slimnīca iekļāvusi arī atšķirīgas nesalīdzināmas pozīcijas. «Mēs arī to pētīsim sīkāk. Tas ir bijis diezgan lielā pašplūsmā, ļoti liela ir bijusi slimnīcas valdes autonomija,» saka R. Muciņš.
Kļūda metodikā?
R. Muciņam esot sākotnējā informācija: «Varētu būt metodikas problēma - ko kura slimnīca uzskata par administrācijas izdevumiem.» Viņa vietnieks Juris Bundulis saka: nepieciešamas savstarpēji salīdzināmas lietas, nevar būt tā, ka viena slimnīca administrācijas izmaksās ieskaita valdi, vadību, birojus, visu atbalsta personālu, bet cita - tikai «klasiskos izdevumus» - finanšu, budžeta departamentu, personāla un informācijas tehnoloģijas nodaļu. Tāpēc VM tagad strādājot pie tā, lai metodika neatšķirtos.
Valsts kontroliere Inguna Sudraba saka: VM valsts sekretārs ir kapitāldaļu turētājs. Īpašnieks ir atbildīgs, viņam ir jādefinē politika, jāuzrauga tās ievērošana gan par ārstu algām, gan «arī jābūt pilnīgā lietas kursā par to, kas notiek slimnīcā, jābūt prasībām, lai zinātu, kā analizēt datus». Protams, grūti esot analizēt datus, ja katra slimnīca ar administrācijas izmaksām saprot ko citu. Valsts kontrole (VK), gatavojot revīzijas ziņojumu par valstij piederošo slimnīcu administratīvajām izmaksām, jau esot norādījusi, ka slimnīcām ir jāievieš vadības grāmatvedība un jānodala, piemēram, ārstniecības izmaksas no administratīvajām.
Slimnīcas cenšoties taupīt
Neviena no slimnīcām, kurām administratīvās izmaksas ir ap miljonu, neatzīst, ka šīs izmaksas būtu lielas. Bērnu slimnīcas valdes loceklis Egils Lavendelis teic: administratīvās izmaksas pērn bija ap 5,97% no kopējiem slimnīcas izdevumiem «un nav uzskatāmas par lielām». Tās aptverot vairāk nekā 30 pozīcijas, un tajās ietilpst gan personāla un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, gan pamatlīdzekļu nolietojums un veselības apdrošināšana, gan datorprogrammu, datortīklu uzturēšanas, sakaru līdzekļu un virkne citu izmaksu.
P. Stradiņa slimnīcas pārstāve Ieva Stibe uzsver: slimnīca šogad administrācijas izmaksas ievērojami samazinājusi, salīdzinot ar 2009. gada pirmo pusgadu, tās ir samazinātas par teju 26%. Samazinājumi attiecas uz darbinieku skaitu, kancelejas precēm, reklāmu, sakaru pakalpojumiem un īpaši uz darba samaksu - nogriezti ap 100 000 latu. Arī Austrumu slimnīcas pārstāve Inguna Potetinova saka - pērn administrācijai kopējais algu samazinājums bija līdz pat 40%. Administratīvās izmaksas šogad pret 2009. gadu samazinājušās par 27%. Arī Bērnu slimnīcā darba samaksas samazinājums administrācijai (t. sk. sociālais nodoklis) esot ap 100 000 latu.