Krievijas delegācija balsošanu par rezolūciju boikotēja, Krievijas parlamenta abu palātu vadība kopīgā paziņojumā sašuta, ka tas esot «naidīgs solis», ka EDSO PA «pakļāvusies politiskajiem provokatoriem» (Austrumeiropas valstīm - rezolūciju ierosināja Lietuva un Slovēnija), un aicināja Eiropas un visu EDSO valstu parlamentus un tautas nepadoties «pretvēsturiskām provokācijām». Arī Ārlietu ministrijas pārstāvis paziņo, ka tai ir nepieņemami «izkropļot vēsturi ar politisku mērķi».
Pavasarī prezidents Dmitrijs Medvedevs parakstīja dekrētu par viņa pārraudzītas vēsturnieku komisijas izveidošanu, kurai uzdota «pretdarbība mēģinājumiem falsificēt vēsturi, kaitējot Krievijas interesēm», - gluži kā tādu Patiesības ministriju no Orvela antiutopijas. Bet Domē cirkulē likumprojekts, kurā paredzēts kriminālsods par nacisma «reabilitēšanu», turklāt ne tikai pašā Krievijā, bet arī «jaunajās neatkarīgajās valstīs bijušās PSRS teritorijā» (ko likumprojekta autori acīmredzot uzskata par Krievijas jurisdikcijā esošu teritoriju) un arī sankcijas pret šādā noziegumā vainojamām valstīm.
XIX gadsimtā krievu domātājs Aleksandrs Hercens rakstīja, ka Krievijas valdība kā «otrāds liktenis» tiecas sakārtot uz labu nevis nākotni, bet gan pagātni. Tas diemžēl nav mainījies - vai pie varas būtu cars, ģenseks vai prezidents, Krievijas valdnieks ir valsts galvenais vēsturnieks.