Tāpat domā arī Jūlija Frica, kas nu jau gadu Rīgā apgūst medicīnu. «Atšķirībā no Vācijas studijas šeit mazliet vairāk līdzinās skolai, toties visi ir elastīgi un laipni.»
Vācijā studijas bez maksas
Jūlija un Lukass ir divi no 465 vācu studentiem Rīgas Stradiņa universitātē, kuri veido apmēram pusi no visiem ārvalstu studentiem. Vairākums no viņiem apgūst medicīnu vai tādas radniecīgas specialitātes kā stomatoloģija un farmācija. «Pirms trim gadiem te studēja tikai ap 200 vāciešu,» skaidro dekāne Smuidra Žermanos. «Straujš ārvalstu studentu skaita pieaugums sākās līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā 2004. gadā. Šobrīd ārvalstu studentu īpatsvars ir 13%. Līdz 2017. gadam vēlamies to palielināt līdz 20%. Tas ir paveicams.» Viens no būtiskiem iemesliem, kādēļ vācieši dodas studēt uz Latviju, ir tā dēvētā gaidīšanas semestru sistēma Vācijā. Ja skolā visas atzīmes nav bijušas izcilas, var cerēt uz nedaudzajām studiju vietām, kas tiek izlozētas, vai arī daudzus gadus gaidīt iespēju uzsākt studijas. «Vairākums studentu pie mums mācās pirmos četrus semestrus un pēc tam, sākoties klīniskajai daļai, cenšas pāriet uz kādu no Vācijas augstskolām,» skaidro S. Žermanos.
To plāno arī Jūlija un Lukass. «Taču man nebūtu iebildumu palikt šeit, ja gadījumā neizdotos pāriet uz Vācijas augstskolu,» saka Lukass un atgāžas ēdnīcas krēslā. Jūlija piekrītoši pamāj. Ēdnīcā jaunieši savā starpā tērzē - tāpat kā jebkurā mazākā Vācijas universitātē, viss šķiet pārskatāms un pazīstams. Šodienas piedāvājumā ir pat mājas kotletes. Rīgai ir ko piedāvāt saviem viesiem, un ne tikai profesionālajā jomā, taču vāciešiem studijas šeit nav arī lētas. Pirmie divi gadi izmaksā 16 000 eiro, tam, kurš diplomu grib saņemt Rīgā, jāšķiras no 50 000. Vācijā studijas ir bez maksas.
Mācību maksa motivē
Jūlijas vecāki paši ir ārsti un finansē viņas studijas. «Citādi man nāktos pārāk ilgi gaidīt. Taču mācību maksa arī motivē beigt studijas paredzētajā laikā,» viņa saka. 19 gadus vecā jauniete nāk no nelielas pilsētiņas Halberštates, kur pēc vidusskolas beigšanas izgājusi praksi vietējā slimnīcā un pēc tam devusies uz Rīgu. «Daži draugi brīnās un jautā: «Kā tu to spēj?» Taču daudzi došanos uz ārzemēm vērtē kā drosmīgu soli.» Viņasprāt, ir labi, ka studijas notiek angļu valodā. «Tā ir svešvaloda gan mums, gan profesoriem. Tas ir godīgi.» Taču viņa, par spīti grūtībām, apgūst arī latviešu valodu. «Ja es kādam pasaku teikumu latviski un tam uzreiz seko vārdu plūdi, es bieži neko nesaprotu.»
Arī Lukass mācās latviešu valodu. «Mans izmēģinājumu laukums ir Centrāltirgus.» Ja vārdi kļūst pārāk specifiski, «es pie savas uzticamās gaļas pārdevējas izlīdzos, atdarinot dzīvnieku skaņas». Sveša valsts Lukasu nevar tik viegli izsist no līdzsvara. Kopš skolas beigšanas 23 gadus vecajam jaunietim no Ķelnes aiz muguras jau darba un ceļojumu gads pa Dienvidameriku, semestri ilgas ekonomikas studijas Berlīnē un neatliekamās medicīniskās palīdzības feldšera apmācība. Tādēļ viņš daļu studiju maksas var samaksāt pats. Pārējo finansēt palīdz ģimene. «Esmu pārliecināts, ka profesionālajā ziņā mums šeit nav par ko kaunēties,» viņš saka. Rīgas Stradiņa universitātē pavadīto laiku Lukass izmanto ne tikai mācībām, viņš kopā ar citiem studentiem pēc vācu parauga nodibinājis ārvalstu studentu apvienību. Viņi rīko kino vakarus, ballītes un kultūras pasākumus, «lai veicinātu kontaktus dažādu nacionalitāšu studentu starpā».
Ieguvēja ir arī Latvija
Šādu iniciatīvu Smuidra Žermanos noteikti novērtē atzinīgi. Viņa pārmet, ka daudzi vācu studenti «Rīgā jūtas kā tūristi». Viņai labāk patiktu, ja studenti vairāk iesaistītos vietējā dzīvē. «Vairākums studentu, kas pie mums mācās, ir apmierināti. Viņi ietaupa laiku, vēlāk iestājas Vācijas universitātēs, ir ieguvuši ārzemju pieredzi un tad turpina savu ierasto ceļu.» Taču no ārvalstu studentiem ieguvēja ir arī Latvija, un ne tikai attiecībā uz naudu. «Iedzīvotāju skaits sarūk, daudzi gados jauni latvieši dodas uz ārzemēm. Tādējādi augstskolām ir kapacitāte, un mums nepieciešami jauni cilvēki,» skaidro S. Žermanos. Viņasprāt, Rīgas Stradiņa universitāte ir Baltijas vadošā augstskola attiecībā uz ārvalstu studentiem, jo mācību programmu angļu valodā tā piedāvā jau kopš 1990. gada un šajā darbā ir uzkrājusi pieredzi. S. Žermanos uzskata, ka pēdējo gadu ekonomiskā krīze, kas arī Rīgas Stradiņa universitātei bija saistīta ar zināmu budžeta samazinājumu, ir lielā mērā pārvarēta.
Gan Jūlija, gan Lukass dzīvo kopmītnēs netālu no universitātes. Taču vakaros viņi labprāt dodas arī uz vecpilsētu. Lukasam vasarā «īpaši patīk osta» un ezers Mežaparkā, kas agrāk nesa skaisto Ķeizarmeža nosaukumu. Arī Jūlijai ūdens ir ļoti svarīgs - līdzko laiks kļūst jaukāks, viņa biežāk dodas uz Jūrmalu. Par Latviju un tās ļaudīm abi jaunieši ir vienisprātis: «Visi mūs uzņēma laipni. Latviešiem vajag mazliet vairāk laika nekā vāciešiem, lai viņi kļūtu runīgāki un lai ar viņiem izveidotos sirsnīgas attiecības, bet pēc tam saskarsme ir ļoti jauka.» Ar tik pozitīvu nostāju abi jaunieši kādudien teorētiski varētu piederēt pie grupas, kādas līdz šim nemaz nav bijis: jauni cilvēki no Vācijas, kuri medicīnas studijas Rīgā uzsāk un arī pabeidz, un te arī paliek.