Traģiskie notikumi Japānā likuši ar jaunu sparu uzplaiksnīt debatēm par kodolenerģijas drošību un pāreju uz atjaunojamiem enerģijas avotiem. Daudz lielāku ievērību šis jautājums būtu pelnījis arī Latvijā - gan zemā elektroenerģijas pašnodrošinājuma (35,9%) dēļ, gan augstās atkarības no tradicionālo resursu importa (28% dabasgāzes importa no Krievijas, 2,4% elektroenerģijas no Krievijas un 0,8% no Lietuvas un Igaunijas, 16,3% naftas no NVS un 14,7% naftas produktu no citām valstīm, 0,1% ogļu resursu importa no NVS un 1,8% ogļu importa no pārējās pasaules) dēļ, kas rada arī ekonomiskas un politiskas grūtības un kavē vietējo resursu izmantošanu.
Elektrības patēriņš Latvijas mājsaimniecībās patlaban ir seškārt mazāks nekā Zviedrijā, taču, attīstoties ražošanai un augot iedzīvotāju labklājībai, pieaugs arī enerģijas patēriņš. Tās pieejamībai un izcenojumam tad būs vitāla nozīme.
Enerģiju iespējams nodrošināt no oglēm, gāzes un naftas, izmantojot atomelektrostacijas (AES) vai atjaunojamos enerģijas avotus. Naftas un gāzes krājumi pasaulē strauji samazinās. Zinātnieki lēš, ka līdz 2040. gadam tiks sasniegts naftas krājumu maksimums, kad tās piegāde prasīs vairāk resursu, nekā tā dod; līdzīgi ir ar gāzes resursiem. Tātad cenas, ko jau spēcīgi ietekmē politiskie apstākļi, nenovēršami turpinās augt.
Kodolreaktoru negatīvā ietekme uz vidi ir it kā mazāka nekā tradicionālo enerģijas avotu izmantošanai, taču nedrīkst aizmirst par kodolatkritumu noglabāšanas problēmu, iespējamiem terorisma aktiem vai karadarbību. Pēdējo divu faktoru ietekme var būt patiešām katastrofāla, kaut arī vadošās kodolreaktoru būvniecības firmas allaž uzsver savu radīto mūsdienīgo būvju izcilo drošību. Vienlaikus kodolenerģijas lētums tiek minēts kā priekšrocība, kaut gan būvju sākotnējās izmaksas ir vairāk nekā iespaidīgas.
Kodolenerģijas popularitāti ir spēcīgi iedragājuši traģiskie notikumi Japānā, uzskatāmi demonstrējot, kādas sekas var izraisīt vēl viens riska faktors - atomreaktoru esamība seismiski jutīgā reģionā. Atbildot uz simtiem tūkstošu iedzīvotāju protestiem pret kodolenerģijas izmantošanu, Vācija uz laiku apturēja septiņu vecāko AES darbību, Itālija savukārt atlika savas AES celšanas plānus, no tiem tomēr neatsakoties, un līdz ar Franciju, Beļģiju un Lielbritāniju iestājas par «stresa» jeb drošības testu veikšanu ES atomreaktoros. Francijā tiek celta pirmā «evolucionārā» AES - EPR (Evolutionary Power Reactor). Kā atzīst ievērojamais atomenerģijas eksperts Ž. Foss, EPR būs pasaulē drošākā AES - to ieskaus četras savstarpēji neatkarīgas drošības sistēmas, kas katra avārijas gadījumā būs spējīga nodrošināt 100% drošu reaktora darbību. Tieši Francija, kuras AES tiek atzītas par drošākajām Eiropā, patlaban visaktīvāk iestājas par starptautisko AES drošības standartu celšanu.
Aktīvas debates par AES ir notikušas arī Eiropas Parlamentā. Deputāti nonāca pie diviem secinājumiem: pirmkārt, drošības testu veikšanai ir jāpieņem konkrēti kritēriji - vai jāpārbauda tikai dzesēšanas iekārtas, seismiskā izturība un iespējamā applūšana, rezerves elektrības piegāde vai arī citi kritēriji, piemēram, izturība un drošības kontrole terora aktu gadījumā. Otrkārt, nevar atteikties no AES pirms konkrētu aprēķinu veikšanas un realizējamu alternatīvu ieviešanas. Nozīmīgs pluss ir fakts, ka kodoldegvielas rezerves ir pietiekamas, lielākās bažas rada kodolatkritumu apsaimniekošana. Ir jāapsver arī AES politiskie un ekonomiskie aspekti. Ja ES atteiksies no savām AES, tiks dots pozitīvs signāls Krievijas, Baltkrievijas un Turcijas AES plāniem.
Baltkrievijas plānotā AES - 23 km no robežas ar Lietuvu - pašreiz ir tiešākais drošības apdraudējums Latvijai. Nav skaidras informācijas, kā tiks apsaimniekoti radioaktīvie atkritumi, nav veikta atbilstīga ietekmes uz vidi un cilvēkiem pārbaude. Nevar arī apgalvot, ka ieplānotais reaktors tiks celts, balstoties uz Eiropas drošības standartiem. Lai pievērstu starptautiskās sabiedrības uzmanību šiem faktiem, jau 2010. gadā ar kolēģiem EP izveidojām rakstvrida deklarāciju, aicinot Baltkrieviju sadarboties ar starptautiskajiem drošības ekspertiem. Līdzīgi jāvērtē arī Krievijas aktīvie centieni īstenot Kaļiņingradas AES ideju.
Kā Latvijas alternatīva tiek apskatīta Visaginas AES. ES teritorijā un atbilstīgi starptautiskajiem standartiem celta AES nozīmētu lielāku drošību un demokrātiskākas cenas. Ja AES neuzcelsim mēs, to pēc saviem standartiem izdarīs Krievija Kaļiņingradā, tā iegūstot vēl vienu ieroci savu interešu realizēšanai Baltijas reģionā. Pieņemot lēmumu, šos aspektus nevar ignorēt.
*Eiropas Parlamenta deputāte (ETP/PS/Vienotība)