Vai mūžīgie naudas prasītāji

Ciniskāk noskaņoti indivīdi Rīgas politiķu interesi par pašvaldībās ārpus galvaspilsētas notiekošo saista ar nākamgad plānotajām pašvaldību vēlēšanām. Iespējams, tik nežēlīgs vērtējums ir mazliet netaisns, jo tik nelielā valstī kā Latvija pat amatpersonai Rīgā reģionos notiekošais tomēr nav gluži sveša, nevēlama tēma. Tomēr valdības koalīcijas ļaužu paustais Latvijas Pašvaldību savienības kongresā, cik noprotams, nav devis atbildi uz vairākiem reģioniem būtiskiem jautājumiem. Papildu nauda pedagogiem un ceļiem neapšaubāmi ir laba ziņa, tomēr pašvaldības droši vien jo īpaši vēlas dzirdēt valdības viedokli jautājumā par Eiropas fondu apguves principiem nākamajā plānošanas periodā. Proti, runa ir par to, ka reģioni vēlas šajā jomā lielāku teikšanu - uz nozaru ministriju rēķina. Koalīcija tam piekrīt, nepiekrīt? Kāda vispār ir attieksme pret varas decentralizāciju (savulaik daudz tika runāts par iespēju atsevišķas iestādes pārcelt no Rīgas uz reģionu centriem)? Var noprast, ka valdības līmenī notiek reālas diskusijas par izmaiņām valsts enerģētikas politikā (atbalsts biodegvielai, atjaunojamie energoresursi u. c.), transporta infrastruktūras attīstībā (Rail Baltica, vienota, valstij piederoša struktūra kravu piesaistei) u. c., kas ir nozīmīgas arī reģioniem, ja tie vēlas ilgtermiņā plānot savu nākotni (piemēram, kādu infrastruktūru varēs piedāvāt investoriem, kādi investīciju projekti varētu parādīties). Šķiet, būtu labi, ja ministri ne tikai atbrauktu ar dažiem jaunumiem par naudu, bet regulāri runātu ar pašvaldībām kā līdzvērtīgiem partneriem par visplašāko tēmu spektru.