Kirovs Lipmans
Es jā, balsošu pret. Es vispār esmu sašutis, ka tik tālu jau aizgājis līdz referendumam. Vai to vispār vajadzēja? Es uzskatu, ka tas ir nonsenss. Tas liecina, ka mūsu valdība un politiķi ne sevišķi domā par savu valsti. Lai apskatās vēsturi, cik nāciju ir izmirušas. Vai mēs to pašu gribam?
Es esmu ļoti labi noskaņots pret mūsu Rīgas mēru Ušakovu, bet to, ko viņš izdarīja - viņš provocēja visu to lietu. Nedrīkst tā darīt, mēs esam ļoti maziņa valstiņa, mēs esam maza nācija, mums ir tikai viens miljons latviešu, nu ko mēs gribam izdarīt? Tas nenotiek ne Igaunijā, ne Lietuvā, viņi vispār to nevar iedomāties. Jā, mums tā situācija izveidojās citādi nekā mūsu kaimiņiem, tāpēc, ka mums te bija arī daudz krievu bāzes, armijas bāzes, daudzas krievu ģimenes savā laikā atbrauca te dzīvot un palika, bet mums ir normāli jāsadarbojas.
Man šeit senči ir no XVII gadsimta, tā ir mana zeme, es esmu atbildīgs par šo zemi, kā es varu nebūt?
Vasilijs Meļņiks
Uzņēmējs
Pirmkārt, es nepiedalīšos tāpēc, ka nebūšu fiziski Latvijā [atradīsies komandējumā], bet principā es nebalsotu, ja arī būtu Latvijā. Es uzskatu, ka tas ir tieši tikai tāpēc, lai paceltu populismu un šobrīd dalīt tautu uz divām pusēm, tas nav pareizi. Mums ļoti labas attiecības bija, nekādas prasības, papildinājumus, kam tas vispār darīts, tas ir viens jautājums. Otrais jautājums, šodien tautu sadalīt divās frontēs, tas ir absolūti nepareizi un nav tālredzīgi.
Andrejs Mamikins
žurnālists
Protams, es iešu un uzskatu referendumu par vienu no demokrātiskākajām procedūrām, kas tiek dotas Latvijas pilsonim. Kā balsošu, neteikšu.
Pēc būtības visdrīzāk tā aritmētiskā proporcija nav par labu krievu valodai kā otrai valsts valodai, bet, runājot par to, ka referendums parādīja problēmu esamību, tā ir absolūta taisnība. Piemēram, es kā žurnālists stundām pavadīju parakstu vākšanas iecirkņos, un mani interesēja motivācija, kāpēc cilvēki parakstās, pat tie, kuri saprot, ka nebūs krievu valoda valsts valodas statusā. Es sastapos ar absolūti dažādām motivācijām - sākot ar pret to, ka mūs apsaukā par krievu cūkām, pret to, ka nedod svinēt 9. maiju, pret to, ka cietuma valoda ir krievu valoda, sētnieku valoda krievu valoda, mēs negribam būt otrās šķiras ļaudis, beidzot ar, es reāli runāju ar latviešiem un viens īsti nerunāja krievu valodā un viņš protestēja ar savu parakstu pret esošo varas eliti un valdības politiku. Nevar teikt, ka krievu salašņas, staļinisti un okupanti savākušies tagad grib uzurpēt varu vai nonicināt Latvijas valsti.
Bogdans Tarans
Dīdžejs
Es pēc iespējās distancējos no politiskās dzīves, līdz ar to nesniedzu nekādus komentārus šajā saistībā. Būšu priecīgs atbildēt uz citiem jautājumiem attiecībā uz mūziku, kultūru u.tml.
Vitālijs Gavrilovs
Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents
Katram cilvēkam ir tiesības izteikt savu viedokli, katrs izsaka savu viedokli, tāpēc referendums ir viena no demokrātiskākajām procedūrām. Ja iet runa par latviešu valodu, tā ir valsts valoda un tā ir ierakstīta Satversmē. Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda un vairākas nevajag. No otras puses izglītotai nācijai vajadzētu zināt pēc iespējas vairāk valodu, ne tikai dzimto valodu - labāk zināt piecas valodas.
Jakovs Rafalsons
Aktieris
Ziniet, kāda lieta, es vispār uz politiskiem jautājumiem neatbildu. Negribu par to neko teikt.
Jūlija Gurviča
Baletdejotāja
Par to referendumu tik daudz ko runā, ka vispār var pazaudēties. Man liekas, ka krievu valoda vienkārši nebūs otra valoda mūsu valstī, priekš kam vajag šo referendumu, es nezinu. Man liekas, ka tā neko nelemj. Es vēl nedomāju par to, es vēl domāšu. Bet man liekas, ka tas vienalga neko nedos.
Sergejs Timofejevs dzejnieks
Ziniet, es laikam atteikšos. Es negribu piedalīties šajā lietā, jo man galvenais liekas, kā būs pēc referenduma, kā mēs dzīvosim tālāk. Tad arī varbūt būtu vērts kaut ko runāt un domāt, tagad man liekas galvenais ir to sagaidīt, pārdzīvot un dzīvot tālāk.
Mihails Gruzdovs
Režisors
Domas kādas, pilnīgs stulbums tas ir no paša sākuma. Tā kā esam juridiskā strupceļā, protams, ka vajag iet balsot un, protams, no tā balsojuma vēl ilgi, ilgi, ilgi politiski vārīsies, bet man liekas, ka nevar būt principā otrā valsts valoda. Tas slikti ož, tas ož pēc ļoti daudz cilvēkiem, kuri grib atgriezties padomju laikos, un tāpēc man liekas, ka tas vienkārši nav iespējams. Īpaši krievvalodīgajiem, kas runā krievu valodā, te vajag ļoti stingri saprast, ka vajag zināt valodu un punkts. Tālāk tā ir cita lieta. Principā tas ir politiskais absurds un stulbums.
Sergejs Kondrašins
Fotogrāfs
Es patiesībā neesmu lietas kursā, par ko iet runa. Kad ir šis referendums? Šajā gadā? Nezināju. Tiešām nevaru pateikt, kā es rīkošos.
Aleksejs Šeiņins
žurnālists
Jā, es plānoju doties uz referendumu. Tas, kā balsošu, būs mana personīga darīšana. Tas ir rets gadījums, kad vispār vara var kaut ko pajautāt vienkāršam pilsonim.
Staņislavs Olijars
Vieglatlēts
Vēl neesmu izlēmis, vai piedalīšos referendumā, par ko, visticamāk, izšķiršos tikai tautas nobalsošanas dienā. Manuprāt, tā nav prioritāte. Valstī ir svarīgākas problēmas, kas jārisina. Referendums tikai saasina attiecības starp latviešiem un krieviem.
Afanasijs Kuzmins
šāvējs
Es domāju, ka to visu vajadzēja darīt citādi. Svarīgāk ir atrisināt iespēju komunicēt dzimtajā valodā. Es neesmu politiķis, lai vērtētu šo situāciju. Es vēl neesmu izlēmis, vai piedalīšos.
Natālija Ābola
Raidījuma Ābolu šovs vadītāja
Droši vien es piedalīšos, jā. Es domāju, ka es balsošu par to, lai krievu valodai būtu piešķirts valsts valodas statuss. Daudzi krievu tautības cilvēki šeit dzīvojuši visu mūžu, un viņiem jābūt tādām pašām tiesībām arī krievu kultūrai, arī krievu valodai. Es ļoti labi saprotu latviešu cilvēku argumentus, bet, manuprāt, cilvēktiesības ir svarīgākas nekā nācijas un nacionalitātes tiesības, tāpēc es balsošu par krievu valodu kā valsts valodu. Es saprotu, ka tas neko nenozīmē, ka tas ir tikai tāds žests, bet jā.
Margarita Demjanoka
Baletdejotāja
Protams, es esmu dzirdējusi par šo referendumu, bet neko vēl nedomāju. Nezinu, man liekas, ka es nepiedalīšos. Mēs esam Latvijā, un viss. Vienkārši es neesmu politiķis, esmu par to, lai ir latviešu un krievu valoda, neredzu nekādu atšķirību.
Gļebs Panteļejevs
Tēlnieks
Piedalīties diemžēl plānoju - nu jau plānoju, jo sākumā likās, ka nedarīšu to. Bet plānoju, un sajūtas nav patīkamas, jo principā šī te putra visiem liek liekuļot, ja tu jebkurā gadījumā zini, ka tu balso par kaut ko, kas ir ar nobīdi, ar tādu kodu. Principā tagad balsojot pret krievu valodu kā valsts valodu, man konkrēti tas nav balsojums pret krievu valodu, man tas ir balsojums par latviešu valodu kā valsts valodu. Tā ir dīvaina situācija visiem no visām pusēm, kas referendumu padara par absurdu pasākumu. Diemžēl esam tur ievilkti visi, un es personīgi tomēr iešu, kaut man sākumā bija pārliecība, ka ignorēšu šādas muļķības. Balsošu pret izmaiņām Satversmē, balsošu par to, lai Satversme paliek neskarta.
Dmitrijs Petrenko
žurnālists
Es referendumā nepiedalīšos noteikti. Bez manis pietiek «varoņu», kuri «aizstāvēs» valsti. Man tiešām visa šī diskusija ir pilnīgi nepieņemama - pēkšņi valoda izrādījās bezmaz vai galvenais gan pēdējais bastions, gan ierocis, ar ko, pret ko un par ko cīnīties. Es tomēr domāju, ka Latvijā pati galvenā vērtība ir cilvēki un sabiedrība, un kaut kādas kopīgas vērtības kā vēlme dzīvot kopā, attīstīties un valoda ir tikai instruments. Mums ir vajadzīga viena valsts valoda, bet tas, kas notiek ap referendumu, ir pilnīgi idiotiski, un man ļoti žēl, ka arī ļoti daudzi pat inteliģenti politiķi ir iesaistījušies šajā propagandā un aģitācijā, jo man šķiet, ka viņi paši noniecina to, ka tā valoda patiešām ir vērtība, nevis ierocis.
Ja būs šāda attieksme, kāda ir tagad no politiskās elites, tad ar referendumu tiešām nekas nebeigsies. Viņiem ir jāsāk domāt par to, ka referendums ir diagnoze mūsu sabiedrībai. Kaut kas tur ir jādara, nevajag tikai ārstēt klepu, ir jāpadomā, kas aiz tā visa stāv un acīmredzot nopietnāka veselības problēma.
Vjačeslavs Mitrohins
Mūziķis
Es nezinu, vai piedalīšos. Jāpadomā, tas ir tāds interesants jautājums. Tas, kas tagad notiek, tas nav labi. Krievvalodīgie - par tiem arī būtu jādomā. 300 tūkstoši nav pilsoņi - 20 gadus bija pilnīgi pietiekami laika, lai par to arī apdomātu. Es saprotu, ka viņi baidās, ka pazaudēs ļoti daudz balsu. Viss ir skaidrs, politika ir netīra lieta, bet domāt vajadzēja uz priekšu.
Nu nevinnēs tas referendums nekad, tas ir skaidrs kā diena. Viņi baidās procentu pārsvaru, nu nevinnēs, būs latviešu valoda vienīgā valsts valoda. Bet sakarā ar to, ka 40% dzīvo nelatvieši, kas runā krievu valodā vai citās valodās, vajadzēja to jautājumu atrisināt. Es nezinu, kā, bet vajadzēja.
Alla Petropavlovska
žurnāliste
Es ļoti labi atceros deviņdesmit pirmo otro gadu, kad bija tas viss par pilsonības un valodas likumu, tās visas diskusijas ļoti nepatīkamā tonī un ļoti saspīlētā atmosfērā. Tas ļoti atgādina to pašu. Tāda sajūta, ka divdesmit gadi nepagāja, bet mēs atgriezāmies atpakaļ. Visnepatīkamākais ir tas, ka sabiedrība nekļuva gudrāka, nekļuva tolerantāka, pieaugušāka un demokrātiskāka. Viņa joprojām ir tāda kā 20 gadus atpakaļ, ļoti neiecietīga, joprojām pastāv uz to, ka patiesība var būt tikai viena, kas man nav pieņemami.
Es ļoti labi saprotu abu kopienu pamatideju un to, kas viņus virza. Saprotu gan latviešu bažas, bailes un intereses, gan no krievu puses saprotu viņu bailes, bažas un viņu dusmas un no kurienes tās pretestības kustību cēloņus. Man ir skaidrs, ka no krievu puses runa absolūti nav par valodu, bet par dziļākām un pamatīgākām lietām priekš viņiem, bet nu šajā referendumā es nepiedalīšos.
Iļja Gerčikovs
A/s Dzintars valdes priekšsēdētājs
Nedošos uz referendumu. Es ne visai labi orientējos referendumā un manis pat nebūs Rīgā. Es domāju, ka tam nevajadzēja notikt, nevajadzēja līdz tam nonākt, es uzskatu, ka tā nav iejaukšanās latviešu valodas jautājumos, tie ir absolūti nesaistīti jautājumi. Tā ir nopietna protesta forma, jo nav dialoga, nav sapratnes. Jāprot ir risināt jautājumus līdz tam, kamēr tie nav ieguvuši tādu saasinātu formu.
Ludmila Azarova-Vāciete
Rakstniece
Vārds «referendums» manī izsauc dziļas un negatīvas emocijas. Es domāju, ka tas ir absurds un tas nemaz nedrīkstēja būt. Es esmu pret tādu referendumu. Es došos gan, es esmu spiesta.
Gaļina Poļiščuka
Režisore
Es jau vairāk nekā desmit gadu strādāju latviešu teātrī, ar latviešu aktieriem, un mana meita mācās latviešu skolā. Ar to jau ir izteikta mana attieksme pret latviešu valodu. Diemžēl, man nav talanta uz valodām, gribētos perfekti runāt latviešu valodā, bet runāju kā runāju, tāpat ir arī ar angļu valodu. Mana dzimta, ģimene jau daudzās paaudzēs ir dzīvojusi šeit saticībā ar kaimiņiem, neko nedalot. Pēc dažiem notikumiem, domāju, zināt - kādiem, es politiskajās spēlēs izvēlos nepiedalīties. Referenduma laikā darba dēļ būšu Igaunijā, tādēļ jautājums par piedalīšanos atkrīt.
Jolanda Suvorova
Dziedātāja
Es negribu runāt, tās ir muļķības. Negribu par to pat runāt. Ne pirmo reizi balsoju, ne otro reizi iešu. Es domāju, ka vairāk vajag par cilvēkiem domāt.
Veronika Plotņikova
Aktrise
Pagaidām neesmu izlēmusi, vai es iešu uz referendumu, bet man to labāk nevaicājiet. Es tiešām nezinu.
Viedokļus apkopoja Anete Ugaine