Lielākā daļa Latvijas skolu ēku nav piemērota mācību darbam karstā laikā - nav gaisa kondicionētāju, ir nepietiekama ventilācija. Pat logu aizsegšana ar žalūzijām neatrisina gaismas un temperatūras problēmas.
Esmu dzirdējusi, ka valstīs, kur skolēniem mācību gads iestiepjas vasarā, šajā laikā tomēr nenotiek intensīvs mācību darbs, bet skolēni dodas mācību ekskursijās, notiek nometnes, praktiski darbi, pētījumi dabā dažādos mācību priekšmetos utt. Tas prasa finanšu līdzekļus no skolas, no vecākiem. Varētu jau teikt, ka Latvijā ieviestā projektu nedēļa varētu notikt vasarā, bet pilnvērtīga, daudzveidīga norise un iziešana ārpus skolas sienām prasa līdzekļus.
Par skolotāju noslodzi. Sabiedrība nav informēta, tādēļ rodas tukšas runas, ka skolotāji nestrādā skolēnu brīvlaikos un vasarā, jo divus mēnešus viņiem ir atvaļinājums. Taču visa gada garumā skolotāja darbalaiks bez stundu vadīšanas vēl ir apmēram septiņas nedēļas. Brīvlaikos skolotāji gatavo metodiskās izstrādnes nākamajam darba cēlienam, apgūst IT izmantošanu, dodas pieredzes apmaiņā. Vasara vēl ir pagarināto gadu, eksāmenu laiks, notiek skolēnu uzņemšana, kabinetu sakārtošana, jaunu materiālu sagatavošana, tematisko plānu rakstīšana. Skolotāji apmeklē kursus, seminārus.
Tas, ka vecākiem brīvlaikos nav kur atstāt jaunākā skolas vecuma bērnus… Rūgta patiesība! Atkal finanšu trūkums! Kaut vairāk bērniem, skolēniem būtu pieejamas nometnes - ļoti izglītojoši, audzinoši, noderīgi pasākumi, turklāt citādā gaisotnē nekā skolas mācību process! Rezumējot - mācību gads nav jāpagarina, bet jāatrod finansējums, lai skolēni tiktu nodrošināti ar nometnēm.
Aleksandrs Briedis, skolotājs. Brīvdienas ir viens no bērnu labklājības un interešu aizsardzības rādītājiem, un Latvijai nav jāpārmet to garums, bet ar tām jālepojas un jāgādā, lai brīvdienas būtu iespējami bagātas ar atpūtas un interešu daudzveidību!#
Viedokļus apkopoja Solvita Smiļģe