Lielākie pārkāpēji joprojām ir mazie un vidējie uzņēmumi. Liela daļa no tiem nemaz nav aizdomājušies, ka datorprogrammas ir jāuzskaita un jāpērk licences. Ļoti maz ir tādu gadījumu, kad tiek pirktas un uzstādītas licences, bet kļūdas dēļ kaut kas nav kārtībā. Parasti pārkāpumu gadījumos licences netiek iegādātas vispār un tiek strādāts ar nelegālu programmatūru. Saskaņā ar pētījumu par pagājušo gadu 49% lietotāju neievēro datorprogrammu autortiesības un savām programmatūrām nav iegādājušies licences, 29% šo lietotāju gan ir privātpersonas.
Kā šajā kontekstā ir ar valsts un pašvaldību iestādēm? Vai tās ir bez grēka?
Valsts kontrole pēdējos gados ļoti rūpīgi ir sekojusi līdzi tam, kā datorprogrammu autortiesības tiek ievērotas pašvaldību iestādēs, un ir bijuši konstatēti vairāki nelegālu programmatūru izmantošanas gadījumi. Ir bijis kuriozs kādā pašvaldībā, kad nelegālas programmatūras izdzēšanai no datoriem tai bija vajadzīgi divi gadi, lai gan tas ir pāris sekunžu jautājums.
Kāpēc tik ilgi šī problēma netika risināta?
Nezināšana, nevēlēšanās, cilvēku trūkums. Pašvaldība apgalvoja, ka tai trūkstot resursu.
Un kā ir ar valsts pārvaldes iestādēm?
Atsevišķi gadījumi ir bijuši, taču tur tas ir daudz mazāk izplatīts nekā pašvaldībās. Valsts pārvaldes iestādēs tika novērots, ka ir nepareizi ieviesta programmatūru pārvaldības sistēma un ir nopirkts vairāk licenču, nekā nepieciešams. Tas nav pārkāpums, taču tā ir nelietderīga resursu tērēšana. Faktiski ir bijušas vien divas lielas valsts organizācijas, kam bija konstatēts ievērojams licenču iztrūkums, taču pagājušā gada laikā tas ir ticis novērsts.
Jūs jau minējāt, ka vislielākie pārkāpēji ir mazie un vidējie uzņēmumi. Vai varat tos raksturot? Piemēram, kādās nozarēs tas ir visvairāk izplatīts?
Vispirms jāteic, ka lielus uzņēmumus Ekonomikas policija pārbauda tad, ja ir saņemtas sūdzības. Parasto reidu fokusā ir uzņēmumi līdz 30 datoriem, kuriem nepieciešama dārga programmatūra. Tie ir uzņēmumi, kas darbojas projektēšanas, dizaina, reklāmas, arī arhitektūras jomās.
Vai tie ir arī grāmatvedības uzņēmumi?
Nē, grāmatvedības uzņēmumos šādi pārkāpumi vērojami reti, varbūt viens gadījums mēnesī. Jāteic, ka arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) prasa, lai līdz ar gada pārskatu iesniegšanu tiktu iesniegtas arī programmatūras licences.
Kā ir ar banku sektoru?
Tajā gan pārkāpumu nav, teju visām bankām visas programmatūras ir licencētas.
Kā notiek datorprogrammu autortiesību ievērošanas uzraudzība? Kas ar to nodarbojas?
To veic Ekonomikas policijas Kibernoziegumu nodaļa, reizēm piesaistot arī pašvaldības policiju. Mūsu apvienība diezgan regulāri gan Rīgā, gan lielākajās reģionu pilsētās rīko seminārus par datorprogrammu licencēšanas jautājumiem. Ja pirms pāris gadiem uzņēmēju vidū bija vērojama liela izpratne par šīm tēmām, tad šogad atsevišķos reģionos diskusijās šķita, ka tā ir atkritusi par kādiem padsmit gadiem atpakaļ. Tas bija šokējoši. Lai gan mūsu pētījums neskatīja autortiesību ievērošanu reģionālā griezumā, tomēr sajūtu līmenī šķiet, ka Rīgā ir lielāka kārtība. Varbūt arī tādēļ, ka reģionos pārbaudošie reidi ir retāki.
Cik uzņēmumos vispār pērn ir veiktas pārbaudes?
Vismaz 80, jo tik daudz pieprasījumu mēs saņēmām no Ekonomikas policijas. Proti, gadījumos, kad tiek konstatētas nelicencētas datorprogrammatūras, mēs saņemam pieprasījumu no Ekonomikas policijas ar lūgumu norādīt, kas ir šo programmatūru autortiesību turētāji un pārstāvji Latvijā un kāda ir šīs programmatūras cena. Tas nepieciešams, lai saprastu, vai par konkrēto pārkāpumu ierosināma administratīva vai krimināllieta. Krimināllieta ierosināma tad, ja konkrētās nelicencētās programmatūras cena pārsniedz 1600 eiro.
Kādi ir sodi par šādiem pārkāpumiem?
Administratīvās lietās tas ir naudas sods: privātpersonai līdz 700 eiro, juridiskai personai - līdz 7000 eiro. Ja tā ir krimināllieta, tad sodi variējas no piespiedu darba un naudas soda līdz pat brīvības atņemšanai. Tas atkarīgs gan no nodarītā kaitējuma apmēra, gan tā, vai pārkāpums izdarīts grupā, vai tas bijis atkārtoti.
Vai Latvijā ir uzņēmēji, kas ir krimināli sodīti par nelegālu programmatūras izmantošanu?
Pārsvarā gadījumu pret uzņēmējiem ir ierosinātas krimināllietas, jo ir pārkāpts cenas slieksnis, līdz kuram ir administratīvā lieta, taču parasti šīs krimināllietas beidzas ar mierizlīgumu un ir vienošanās par naudas sodu.
Vai un kā notiek privātpersonu uzraudzība?
Tā notiek, taču mazāk nekā uzņēmumu. Parasti gadā tiek pārbaudīta viena, divas privātpersonas.
Kādēļ tik maz?
Tādēļ, ka pie privātpersonām pārbaudē, atšķirībā no uzņēmumiem, nevar aiziet operatīvo darbību ietvaros. Lai pārbaudītu privātpersonas, ir nepieciešams kratīšanas orderis. Lai to iegūtu, jau pirms tam ir jāsavāc pierādījumi. Kad notiek pārbaude uzņēmumā, pārbaudīti tiek pilnīgi visi datori, arī privātie. Un, ja kāda darbinieka privātajā datorā ir atrasta nelegālas programmatūras izmantošana, tad tiek ierosināta lieta pret šo darbinieku jau kā pret privātpersonu. Taču parasti pierādījumi pret kādu privātpersonu, lai ietu pie tās mājās uz pārbaudi, tiek savākti, uzraugot situāciju internetā - failu apmaiņas serveros, skatoties, cik daudz tiek augšuplādēts un lejuplādēts. Pārsvarā šīs privātpersonas nodarbojas ar nelegālu programmatūru izplatīšanu.
Cik procentiem no privāto datoru lietotājiem ir licencētas programmatūras?
Aizvien vairāk cilvēku izvēlas pirkt datorus, kuriem jau ir legālā Windows programmatūra. Ja vairākus gadus pirātisma līmenis Latvijā ir bijis ap 56%, tad tagad tas ir nokritis uz 49%, kas ir liels kritums. Jāuzsver, ka programmatūras arī ir kļuvušas ievērojami lētākas, nekā tas bija vēl pirms pāris gadiem. Ir arī iespēja programmatūru pirkt kā mākoņpakalpojumu, katru mēnesi maksājot relatīvi mazu summu.
Ja runājam, piemēram, par projektēšanas programmatūrām, cik vidēji tās maksā?
Autocad, kas ir visizplatītākā programmatūra, pastāvīgās licences cena ir no 3600 eiro līdz pat 5000 eiro. Tas atkarīgs arī no tā, vai un cik lielu atlaidi iespējams saņemt no sava sadarbības partnera šajos jautājumos. Taču, kā jau minēju, ir iespējams arī šo licenci iegādāties kā mākoņpakalpojumu, maksājot abonentmaksu katru mēnesi.
Vai varat aprakstīt shēmu, kā uzņēmumā notiek licencētu datorprogrammu iegāde? Ar ko būtu jāsāk?
Parasti uzņēmumi iegādājas datorus, kuros jau ir instalēta Windows operētājsistēma. Parasti noteiktu dienu skaitu ir iespējams lietot Office programmatūras izmēģinājuma versiju, un tad tā ir jāiegādājas. Office programmatūrai ir dažādas versijas, sākot no 170 eiro līdz 500 eiro. Uzņēmumam vispirms ir jāsaprot, kāda versija tam ir nepieciešama. Pārsvarā tiek izvēlēts bāzes modelis Home and Business, kas maksā līdz 200 eiro. Ļoti populāri ir izmantot arī mākoņpakalpojumu - Office 365 - un norēķināties katru mēnesi. Jāuzsver, ka licence ir jāpērk katram datoram. Ir arī lielapjoma licenču līgumi, kas ietver vienu licenci pieciem datoriem. Ja runājam par planšetēm, tad tajās jau ir iestrādātas visas programmatūras.
Vai nelicencētas programmatūras rada riskus arī uzņēmējiem, kas tās izmanto?
Jā, un vispirms tie ir drošības riski. Šāds uzņēmums riskē gan ar saviem, gan klienta datiem, jo šādas «kreisās» programmatūras var nestrādāt un būt bojātās, turklāt reizēm tajās ir iestrādātas tā sauktās spiegu programmatūras.
Vai notiek vēršanās pret nelicencētu programmatūru piedāvātājiem?
Jā, tās ir privātpersonas, un tās arī mēdz sagaidīt mājās policistus ar kratīšanas orderi. Taču resursu trūkuma dēļ vieglāk ir cīnīties ar lietotājiem, nevis piegādātājiem. Tā tas ir visā pasaulē.
Kādas nelicencētās programmatūras visvairāk izvēlas privātie lietotāji?
Office programmas, arī projektēšanas programmas, antivīrusu programmas. Jāteic, ka privātie lietotāji, kas pērk licences, visvairāk izvēlas mākoņpakalpojumus, kur jāmaksā noteikta abonēšanas summa katru mēnesi.
Kādi ir visbiežākie iemesli, kāpēc uzņēmēji lieto nelicencētas programmatūras? Vai tā primāri ir tikai vēlme ietaupīt, vai ir vēl kādi motīvi?
Primāri tā ir vēlme ietaupīt. Taču ļoti daudzi uzņēmēji par to pat neaizdomājas.
Tātad ne vienmēr tā ir apzināta ļaunprātība?
Noteikti ne. Vismaz spriežot pēc tiem jautājumiem, kurus uzņēmēji uzdod semināru laikā, man gribas tā domāt.
Kā vislabāk cīnīties ar šo problēmu - ar semināriem vai sodu palielināšanu?
Ar abiem kopā, jo tikai ar skaidrojošo darbu un semināriem vien nebūs līdzēts. Visus mēs tāpat nevarēsim aizsniegt. Ļoti liels atbalsts mums ir no VID, kurš arī izsūta informatīvus paziņojumus un atgādinājumus. Un VID teiktajā ieklausās.
Droši vien pirātismu, tāpat kā ēnu ekonomiku, pilnībā izskaust neizdosies nekad. Kāds būtu, ja tā drīkst teikt, pieļaujamais līmenis?
Tie būtu 20-25%. Tāds tas ir attīstītajās rietumvalstīs. Tā kā mums ir 49%, tad, lai sasniegtu tolerējamo līmeni, domāju, paies vismaz desmit gadu. To noteikti ietekmē arī makroekonomiskā situācija.