Renārs ir tikai viens no daudzajiem sabiedrībā zināmajiem cilvēkiem, kuri projekta Iespējamā misija ietvaros šonedēļ viesojas Latvijas skolās, lai uz četrdesmit minūtēm iejustos skolotāja ādā.
Galvenie personāži Iespējamajā misijā gan nav slavenības, bet 26 jaunie skolotāji, kuri strādā 22 Latvijas skolās. Arī Aizupes pamatskolā par iemīļotu skolotāju kļuvis Iespējamās misijas «otrā iesaukuma» dalībnieks Kārlis Kravis, kurš bērniem māca visus dabaszinību priekšmetus un ģeogrāfiju. Devītklasniece Liene Simona Lībiete ar sajūsmu izsakās par Kaupera vadīto stundu, dziedātājs viņai paticis jau iepriekš, tomēr uz Dienas jautājumu, kurš ir labāks skolotājs - Renārs vai Kārlis, meitenei atbilde ilgi nav jāmeklē: «Skolotājs Kārlis.» Arī skolas direktore Inga Jansone stāsta, ka jaunais skolotājs pusgada laikā skolā jau paguvis iegūt autoritāti: «Bērniem patīk Kārlis, un tāpēc, ka bērniem patīk Kārlis, mēs esam ļoti apmierināti.» Skolās, kurās jau iepriekš viesojusies Diena, pieredzēts, ka iemīļoti skolotāji bieži vien saņem dažādus bērnu uzmanības apliecinājumus, Kārlis neesot izņēmums. «Vai 2.klases klases meitenes klauvē pie durvīm visu laiku? Tā ir, jā,» smaidot saka Kārlis. Tās esot 2.a klases meitenes, ko jaunais skolotājs sauc par savām draudzenēm.
Kas ir veiksmes atslēga, lai skolotājs bērnu vidū būtu tik iecienīts? «Saistība ar reālo dzīvi, maksimāla domāšana par bērniem - bērns ir galvenais klasē un skolotājs ir tikai mehānisms, kas viņam palīdz darboties,» stāsta K.Kravis. Iespējamās misijas jaunie skolotāji īpaši apmācīti, kā pasniegt bērniem savus priekšmetus, vienkārši nestāvot klases priekšā un nerunājot 40 minūšu monologu. Metodes, kā piesaistīt skolēnus daudzu jauniešu neiemīlētajiem dabaszinību priekšmetiem, esot dažādas. K.Kravja klasē ir sastādītas pupas, lai parādītu, kā pupa bez gaisa tik un tā var augt, bērni ir veidojuši Āfrikas maketu, daudzas stundas noritējušas dabā. Klasē pie sienas piesprausti arī bērnu zīmējumi. Esot attēlota asiņojošā caureja. Renārs gan, lietpratīgi novērtējot zīmējumus, secina, ka vienā no tiem «resnā zarna nedaudz par tievu».
Iespējamās misijas pirmais iesaukums skolā nostrādājis jau pusotru gadu, otrais iesaukums - pusgadu, un, kā Dienai stāsta programmas direktore Zane Oliņa, lai arī divi cilvēki no pēdējā iesaukuma jau «atbiruši», kopumā programmas panākumi ir labi. Jauno skolotāju darba «pievienotā vērtība» esot skolēnu motivēšana - īpašs akcents tiekot likts uz to, lai iedrošinātu bērnus darīt vairāk un palīdzēt skolēniem saprast, ka viņi to var. Tāpat svarīgi esot attīstīt bērnu patstāvīgā darba prasmes. Jaunos skolotājus bērni esot ļoti labi pieņēmuši arī tāpēc, ka viņu vecums ir tuvāks skolēnu vecumam, tāpēc «tam, ko viņi saka, viņiem vairāk tic». Programmā tiek atlasīti jauni cilvēki ar līdera dotībām, tās pamatideja ir parādīt, nevis ka kurš katrs var kļūt par skolotāju, bet ka par skolotājiem ir jāstrādā pašiem labākajiem. Kā panākt, ka šī ideja tiek iedibināta praksē arī ārpus programmas un talantīgi jaunieši izvēlētos skolotāja profesiju? R.Kauperam pēc iejušanās skolotāja ādā šķiet, ka jauna ābece nav atklājama - viņš norāda uz diviem galvenajiem nosacījumiem. Viens ir «materiālā puse», jo jauni un talantīgi cilvēki grib sakārtot savu dzīvi, vēlas savu dzīvokli, apmeklēt koncertus, reizēm izbraukt kādā ceļojumā, nevis strādāt par nekonkurētspējīgu atalgojumu.
Otrs - cieņa pret skolotāju no skolēnu un vecāku puses. Z.Oliņa stāsta, ka pusotra gada laikā kopš programmas darbības sākuma, izkristalizējies secinājums, kāpēc jaunieši neuzskata, ka par skolotājiem varētu strādāt ilgi - viņi skolās neredz izaugsmes iespējas. Jauniešus var atbaidīt arī lielā slodze. Programma ļāvusi pārliecināties - lai skolotāji varētu kvalitatīvi sagatavoties stundām, slodze nedrīkst būt lielāka par 21 kontaktstundu nedēļā, taču pašlaik daļas programmas dalībnieku slodze esot 27- 28 kontaktstundas nedēļā, kā dēļ viņiem nākoties stundām gatavoties līdz pat trijiem naktī.