Kā solījis, Pahars spēli sāka ar diviem uzbrucējiem. Kopā ar Vācijas bundeslīgas snaiperi Artjomu Rudņevu spēlēja 18 gadus vecais Latvijas virslīgas labākais vārtu guvējs Valērijs Šabala. «Gribēju pārbaudīt visus četrus manā rīcībā esošos uzbrucējus, dodot viņiem katram pa aptuveni četrdesmit piecām minūtēm,» treneris atzīmēja, ka centies pieturēties pie iepriekš izstrādātā plāna. Aizsardzībā treneri izvēlējās spēlēt pēc ierastās shēmas ar četriem šīs pozīcijas spēlētājiem. Tiesa, malējie - Vitālijs Maksimenko un Vladislavs Gabovs - aktīvi pieslēdzās arī uzbrukumiem. Tas padarīja daudzveidīgāku komandas uzbrukumu, taču radīja robus arī aizsardzībā. Tiešo pienākumu pildīšanu ar uzbrukumu veidošanu aizsargiem apvienot nebija vienkārši. Jāņem arī vērā, ka šādā virknējumā un izkārtojumā aizsardzības kvartets vēl nebija spēlējis. Paveicās, ka Igaunijas futbolisti nebija bargi un par katru kļūdu nesodīja.
Latvijas komanda spēles sākumā centās uzņemties iepriekš sev piedēvēto favorītu lomu, taču igauņu asie pretuzbrukumi ātri vien lika sākt spēlēt piesardzīgāk. Pagrieziena punkts visā spēlē bija Igaunijas izlases pussarga Aleksandra Dmitrijeva divi pārkāpumi pret Ritvaru Ruginu. Katru no tiem tiesnesis novērtēja ar brīdinājumu, un pirmā puslaika beigās igauņi palika mazākumā. «Piekrītu, ka dzeltenā kartīte bija jādod abās epizodēs,» Latvijas izlases galvenais treneris norādīja, ka noraidījums bijis pamatots.
Lielas korekcijas gan treneri neesot veikuši, jo pretinieks pārgāja uz spēli ar vienu uzbrucēju, domāja par savu vārtu drošību un gaidīja iespējas pretuzbrukumos. Vienu no tiem viņi arī izmantoja. Aktīvais Henriks Ojamā apspēlēja Vitāliju Maksimenko un izkārtoja centrējumu komandas biedram. Pēc tā Dmitrijs Kruglovs iznira starp Latvijas komandas centra aizsargiem un atklāja spēles rezultātu. «Uzdevums bija radīt momentus un gūt vārtus, taču diemžēl ielaidām pretuzbrukumā. Viss notika tik ātri, tāpēc pirms atkārtojuma noskatīšanās grūti teikt, kāpēc radās šāda situācija,» treneris neveiksmīgo epizodi komentēja izvairīgi. Saņēmuši aukstu dušu, Latvijas futbolisti sākotnēji nedaudz apjuka, taču jau drīz spēja atbildēt ar veiksmīgu uzbrukumu. Pretinieku soda laukumā labi pacīnījās Deniss Rakels, bumba nonāca pie Artūra Zjuzina, un pussargs ar precīzu sitienu devītniekā guva savus pirmos vārtus valstsvienībā. Zīmīgi, ka neilgi pirms šīs epizodes Zjuzins lūdza galveno treneri sevi nomainīt. «Jau gatavojām Zjuzina vietā laist Juriju Žigajevu,» Pahars notikušo apstiprināja. «Pēc tam gan tik un tā iecerēto maiņu veicām.»
Spēles beigās pa iespējai bija katrai no komandām, taču rezultāts nemainījās. Kopumā Marians Pahars bija apmierināts ar paveikto savā pirmajā spēlē valstsvienības galvenā trenera amatā. «Visu, ko bijām ieplānojuši, izdarījām. Varbūt ne vienmēr tas izdevās visaugstākajā kvalitātē, taču esmu apmierināts ar spēlētāju attieksmi pret cīņu. Gados jaunie spēlētāji pierādīja, ka var palīdzēt izlasei.»