Valentīnai nav augstskolas diploma, un līdz pensijai viņa nevienu dienu neko nebija vadījusi. Visu mūžu nostrādājusi radiorūpnīcā pie konveijera. Un dzīvojusi turpat pretim rūpnīcai 1972.gadā celtajā pelēkajā piecstāvu paneļu mājā, tā sauktajā lietuviešu projektā. Vienā no sliktākajiem dzīvokļiem - ziemeļu pusē, piektajā stāvā, stūrī, - tas vienmēr bijis aukstāks un mitrāks nekā pārējie. 90.gados Valentīna dzīvokli siltinājusi no iekšpuses. Taču pēc gadiem četriem sienas tik un tā atkal sākušas pelēt.
Pa rublim bērēm
Valentīnas vēlēšanās bija vienkārša - savest kārtībā savu dzīvokli un dzīvot mājā, kurā patīkami ienākt. Pie tādas kārtības pieradusi padomju laikā. «Pie mūsu mājas durvīm pat bija plāksnīte «Priekšzīmīgi uzturēta māja». Bijām labi kaimiņi. Kad kāds nomira, vācām pa rublim bērēm.» 90.gadi pagāja, samierinoties, kā māju apsaimnieko pašvaldības apsaimniekotājs. Taču «es sekoju līdzi likumdošanai, klausījos, kas notiek citur, līdz ap 2000.gadu sapratu, ka jātiek vaļā no pašvaldības namu pārvaldes, kas neko nedara, tikai iekasē naudu». Valentīna gājusi pie kaimiņiem un pārliecinājusi, ka jādibina dzīvokļu īpašnieku biedrība un jāsāk māju apsaimniekot pašiem. «Palīdzēja tas, ka šajā mājā dzīvoju no pirmās dienas, kaimiņi pazīst mani, manus bērnus un mazbērnus.» 2001.gadā biedrību nodibinājuši. «Kurzemes namos man tā arī pateica - žēl, Valentīna. Reizē ar tevi aiziet mūsu nauda. Jā, mūsu mājas nauda vairs netiks Bolderājas nerentablajām mājām, nodomāju.»
Svin kafejnīcā
Tagad Valentīna apsaimnieko ne tikai savu, bet arī blakus māju, kopā 75 dzīvokļus. Divas adreses - Kurzemes prospektā un Bebru ielā, bet būtībā viens nams, jo abas mājas savienotas ar pāreju.
Kurzemes rajonā šīs ir vienas no pirmajām iedzīvotāju pašu apsaimniekotajām mājām. Valentīna izgāja vienus kursus, ieguva apsaimniekošanas sertifikātu, izgāja otrus - apguva siltināšanas ābeci. Kad iedzīvotāji redzēja, kā mainās mājas dzīve, viņi vairs nekavēja maksājumus un nebija grūti pierunājami dažādiem uzlabojumiem, piemēram, kāpņu telpas remontam. Valentīna saka, viņai neesot šai ziemai raksturīgās problēmas - parādnieku. Ir pa dzīvoklim, kur īslaicīga aizķeršanās, bet ilglaicīgu nemaksātāju nav.
2007.gadā mājām veikts energoaudits. «Man bija personiska interese, kur tas siltums pazūd.» Audits parādīja, ka iet bojā ārsienas un būvkonstrukcijas. Bez renovācijas nami pamazām sabruks. Atkal Valentīna apstaigājusi dzīvokļu īpašniekus, pie kāda pavadījusi pusstundu, pie cita stundu, kamēr pārliecinājusi, ka māju var izglābt vienīgi renovācija. «Īpaši pretojās krievi, jo krievu prese ļoti noskaņota pret siltināšanu. Arī Maskavas pārraides to vien skandina, ka šie nami jājauc nost.» Tomēr Valentīna renovācijai dabūjusi 80% iedzīvotāju piekrišanu. Kredīts Ls 170 0000 ņemts uz 15 gadiem. Ikmēneša maksājums tagad mēnesī ir 0,40-0,42 Ls/m2. Mājas tika siltinātas pilnībā par pašu naudu, Eiropas naudas tolaik vēl nebija.
Renovācija pabeigta 2008.gada novembrī. Abās mājās siltināti bēniņi, fasādes sienas un pagrabstāvs. Ielikti jauni logi kāpņu telpā, jaunas parādes un pagraba durvis. Nomainīta apkures sistēma, radiatori. Tagad iedzīvotāji siltumu katrā dzīvoklī un istabā regulē paši, bet patērētās megavatstundas «savāc» maza kastīte 3.stāva kāpņu telpā. Kopš siltumu iespējams taupīt, tā patēriņš nokritis tik strauji, ka Rīgas siltums drīz vien bijis klāt ar pārbaudi. «Kas man, lai nāk un pārbauda! Mēs tuvojamies pasīvās mājas statusam.» Savā 70 m2 dzīvoklī Valentīna par siltumu decembrī samaksāja Ls 13. Janvāra dati raksta tapšanas brīdī vēl nebija zināmi, bet viņa rēķināja - būšot ap Ls 22.
Valentīna nebūtu Valentīna, ja nebūtu panākusi, ka valsts 2009.gada beigās kā līdzfinansējumu atmaksā 20%kredīta jeb Ls 34 000. Kādu laiku uz Ekonomikas ministriju gājusi kā uz darbu. Bet tagad nauda jau pārskaitīta bankai, un kaimiņi to nosvinējuši Imantas kafejnīcā Mežmala. Vienīgi ģimenei esot mazāk laika. Kartupeļus iznākot izvārīt labi ja reizi nedēļā, - Valentīna nosmej.